150 nejauši francūži lemj par klimatu. Jeb kāpēc vides politikā vairāk jāiesaista tauta

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Eiropas Savienībā, tostarp arī mēs Latvijā, esam apņēmušies īstenot “zaļo kursu” – tas nozīme samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas vainojamas klimata pārmaiņās. Tie ir skaļi saukļi un lieli plāni, kas bez sabiedrības – vienkāršo cilvēku – līdzdalības diez vai būs īstenojami, tā uzskata vides pētnieki un vides aizstāvji kā Latvijā, tā ārpus mūsu valsts robežām.

ĪSUMĀ:

Kāda ir sabiedrības līdzdalība Latvijas klimata politikas veidošanā un vai ar esošo pietiek? Šādu jautājumu pētījumā par sabiedrības līdzdalību Latvijas klimata politikas veidošanā vaicā tās autore vides zinātnes pētniece Linda Zuze. Savā pētījumā viņa noskaidrojusi, ka, kaut arī pieejamas dažādas sabiedrības līdzdalības iespējas klimata politikas dokumentu izstrādes posmā, atgriezeniskā saite ir vāja un reti tiek veicināta iespēja iesaistīties, pirms viss būtiskais jau izlemts.  

Atvērta līdzdalība nav pieejama

Vides politiku – likumus un lēmumus, kuru rezultātā tiek vai netiek izcirsti meži, ļauj vai neļauj tirgot vienreizējas lietošanas plastmasas traukus, var vai nevar nodot veikalam atpakaļ tukšo taru utt. – visbiežāk veido nozaru speciālisti, nevis vienkāršie cilvēki, kuriem būs jāizjūt šīs politikas sekas. Varētu padomāt, ka nav nemaz tik slikti, ka katrs profesionālis dara savu darbu,  un galu galā, kāds aptiekāram, frizierim vai šoferim “sakars” ar vides politiku? Protams, ka cilvēks parastais vienmēr gribēs lētāk, ērtāk, vienkāršāk… Tomēr šis “sakars” ir vistiešākais, ja runa ir par valsts ekonomiku un lēmumiem, jo ceļš uz kopīgo mērķi, zem kura parakstījusies arī mūsu valsts vadība, – klimata neitralitāti – ietekmēs visus iedzīvotājus.

Pētījumā par sabiedrības līdzdalību Latvijā autore Linda Zuze atklāj, ka atbilstoši ANO Eiropas Ekonomikas konvencijai par pieeju informācijai un sabiedrības iesaistei vides lēmumos (Orhūsas konvencija), pēdējos 20 gados sabiedrības līdzdalība šādu likumu un lēmumu, kas skar vides jautājumus, tapšanā visbiežāk notikusi caur uzņēmumu un nevalstisko organizāciju (NVO) aktivitātēm, interešu pārstāvību un iesaisti

Krietni retāk klimata politiku valstī spēj ietekmēt jeb lobēt cilvēks, kurš nav vides aktīvists vai kura uzņēmumam nebūtu tās vai citas intereses, kas krustojas ar vides aizsardzības tēmu.

Citiem vārdiem sakot, tās ir konkrētu spēles dalībnieku savstarpējās darīšanas, par ko lielākā daļa sabiedrības uzzina vien tad, kad ierauga jaunu nodokli, ierobežojumu vai pat aizliegumu. Bet par iemesliem, kāpēc tādi ieviesti, nav ne mazākās nojausmas.

Savā pētniecības darbā autore Linda Zuze atzīst, ka salīdzinoši bieži kā sabiedrības līdzdalības forma tiek izmantota informācijas publicēšana atbildīgās institūcijas (ministrijas, padomes) mājaslapā, no sabiedrības sagaidot rakstiskus ieteikumus: “Kā otra sabiedrības līdzdalības metode tiek izmantota NVO pārstāvju iespēja līdzdarboties dažādās padomēs, komitejās un darba grupās. Lai gan atsevišķās padomēs un darba grupās tiek izsludināta publiska dalībnieku pieteikšanās, vai tas nodrošina atvērtu līdzdalības pieeju jebkuram indivīdam?”

150 nejauši francūži

Biedrības “Zaļā brīvība” pārstāve Lilija Apine uzskata, ka esošā iesaistes sistēma nenodrošina – vai nodrošina ļoti retos izņēmuma gadījumos –  iespēju ikvienam izteikt savas domas un virzīt tās likumos un lēmumos: “Latvijā ir nepieciešama ne tikai agrīnāka sabiedrības iesaiste stratēģiju, plānu izstrādes procesā, bet arī jārod cita veida iesaistes formāti, kas neatkārtotu ierasto veidu – ierēdņi prezentē sagatavoto un interešu grupas uz to reaģē. Eiropā šobrīd ir ļoti labs precedents šādai "nākamās paaudzes" sabiedrības iesaistes formai – Francijas pilsoņu klimata asambleja.”

Francijas pilsoņu klimata asambleja tika izveidota pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona pieprasījuma ar mērķi aptvert pēc iespējas plašāku sabiedrības grupu domas un ieteikumus par to, kā pēc iespējas labāk pielāgoties klimata izmaiņām.

Pilsoņu asamblejas veidošanas pamatā ir vienlīdzīgas iespējas – loterijas ceļā tika izvēlēti 150 cilvēki ar dažādu profesionālo pieredzi, no dažādiem Francijas reģioniem un no dažādām vecuma grupām, kas turpmāk izzinās, vērtēs, lems un spriedīs, kā samazināt siltumnīcefektu gāzu emisijas. Uzsākot darbu, asamblejas dalībniekiem bija iespēja noklausīties ekspertu viedokli, kā arī jaunākos akadēmiskos ziņojumus klimata jautājumos, lai pēc tam darbu turpinātu mazākās grupās, diskutējot un izstrādājot ieteikumus. 

“Katra pilsoņu grupa darbojās viena speciālista vadībā, tomēr – kas ir būtiski – speciālists nedrīkstēja asamblejas dalībniekiem uzspiest savu viedokli. Francijas pilsoņu klimata asambleja nav “ekspertu” asambleja – vārds tik tiešām tiek dots Francijas sabiedrībai,” uzsver Lilija Apine.

Vai francūži atteiksies no privātajiem auto?

Francijas pilsoņu klimata asambleja izveidojās pirms pusotra gada, un kopš 2020. gada maija  asambleja ir publicējusi virkni ieteikumu ar nepieciešamajiem pasākumiem, kas būtu jāveic Francijas valdībai, lai līdz 2030. gadam samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40% (salīdzinājumā ar 1990. gadu). Priekšlikumi izstrādāti tādās jomās kā pārvietošanās, patēriņš, mājoklis un būves, ražošana un darbs, konstitūcija un pārvaldība, kā arī pārtika un lauksaimniecība.

Viens no daudziem piemēriem, par ko vienojušies asamblejas pārstāvji un ko iesaka īstenot valsts vadībai, ir saistīts ar transportu, un galvenie ieteikumi ir auto koplietošanas attīstība, vilcienu biļešu cenu samazināšana, jaunu veloceliņu izbūve, attālinātais darbs.

Tā kā personu un preču transporta kustība rada vairāk kā 30% no siltumnīcefekta gāzu emisijām Francijā, no tiem automašīnas – 52%, kravas preču transports – 19%, pakalpojumu transports – 19%, vietējie lidojumi – 4%, tad viens no uzdevumiem ir atteikties no privātajām automašīnām, aizstājot tās ar alternatīviem transporta veidiem:

  • veicināt nemotorizētā transporta izmantošanu (“soft mobility”) vai kopīgu transporta līdzekļu izmantošanu, jo īpaši pārvietojoties uz darbu un mājām;
  • samazināt stimulu izmantot automašīnu, ieviešot ienākuma nodokļa atvieglojumu sistēmu, kas piesaistīta nobrauktajiem kilometriem;
  • attīstīt sabiedriskos ceļus, lai ieviestu jaunus ceļošanas paradumus;
  • aizliegt iebraukt pilsētas centros transportlīdzekļiem, kas izdala visvairāk siltumnīcefekta gāzu;
  • piešķirt līdzekļus līdz 200 miljoniem eiro gadā, lai finansētu veloceliņus no valsts Velo fonda;
  • izveidot joslas koplietošanas transportlīdzekļiem un sabiedriskajam transportam uz automaģistrālēm.

2020. gada nogalē Francijas prezidents īstenoja pirms gada solīto un pieņēma gandrīz visus priekšlikumus – no 149 priekšlikumiem tikai trīs ir noraidīti. Piemēram, valdība nepiekrita jau no 2028. gada aizliegt izīrēt energo neefektīvus mājokļus – termiņš pagarināts līdz 2040. gadam, toties paredzot visus, ne tikai īres mājokļus, renovēt un pielāgot energoefektivitātes prasībām.

Tāpat valdība nav piekritusi dzelžainajam aviopārvadājumu ieteikumam – likvidēt iekšzemes avioreisus tur, kur iespējams distanci veikt pa dzelzceļu vismaz 4 stundu laikā, jo vēlas šo ilgumu mazināt līdz 2,5 stundām. Kopumā ne visi asamblejas pārstāvji ir apmierināti ar to, ka viņu priekšlikumi nav izpildīti simtprocentīgi, uzsverot, ka tā bija solījis Francijas prezidents, rosinot dibināt šādu pilsoņu asambleju.

Iesaiste palīdz labāk izprast

“Kā apliecina Francijas pilsoņu klimata asamblejas paveiktais, nejauši izvēlēti cilvēki, strādājot kopā ar ekspertiem, var panākt saturīgu ieteikumu izstrādi, lai samazinātu kaitīgās emisijas un veidotu tādu nākotni, kas balstīta uz sociālo taisnīgumu. Vēl jo vairāk, tas demonstrē iedzīvotāju izpratni par esošo klimata krīzi un vēlmi redzēt izmaiņas pašreizējā sistēmā,” Francijas sabiedrisko iniciatīvu vērtē biedrības “Zaļā brīvība” pārstāve.

“Lai gan ieteikumi izstrādāti Francijai, asamblejas priekšlikumos atklājas nepieciešamo izmaiņu globālais aspekts – kā ekonomiski procesi ietekmē lēmumu pieņemšanu nacionālā un reģionālā līmenī,” pauž Apine.

Turklāt dažādu sabiedrības grupu – ar dažādu sociālo, vecuma un kvalifikācijas pieredzi – iesaiste politikas un stratēģijas plānošanā palīdzētu ne tikai veidot ilgtspējīgāku nākotni visai sabiedrībai, bet arī mazināt sociālo nevienlīdzību, kas ļoti aktuāli arī pie mums Latvijā.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes 2019. gadā veiktā pētījuma datiem 2018. gadā nabadzības riskam bija pakļauta gandrīz ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju.

Latvija ir apstiprinājusi vairākus politikas dokumentus, kuru īstenošanai pagaidām vēl nav pieejami pietiekami administratīvie un finanšu līdzekļi. Turklāt skaidrai klimata rīcības ierosmei ir jānāk no valdības un valsts vadītāju puses. Kā uzskata biedrības “Zaļā brīvība” pārstāve, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un ekosistēmu degradāciju, arī Latvijas valdībai būtu jāievieš jauni, uz demokrātiju balstīti pārvaldības veidi.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti