«Aizliegtais paņēmiens» pēta kaķu barības tirgus īpatnības: kā mīlulim atrast pilnvērtīgāko maltīti

ĪSUMĀ:

• Uz kaķu barības obligāti jānorāda četras produkta analītiskās komponentes, bet produkta sastāvs drīkst būt aptuvens.
• Lai paaugstinātu proteīnu līmeni barībā, ražotāji izmanto augu proteīnu.
• Dzīvnieku izcelsmes proteīns kaķim ir vieglāk sagremojams.
• Kaķu piesaistīšanai ražotāji izmanto arī aromātvielas.
• Ogļhidrātu saturs kaķa uzturā var ietekmēt glikozes vielmaiņu.
• Kaķu barībā var nonākt mikotoksīni, kas rodas no graudaugus inficējušiem sēnīšu patogēniem.
• Analīzes atklāja mikotoksīnus vienā no barībām, bet tie bija pieļaujamās normas robežās.
• Mainot kaķa ēdienkarti, dzīvnieks pie tās jāpieradina. 
• "Aizliegtā paņēmiena" eksperimentā piesaistītajiem kaķiem pie sirds negāja zivis un barība ar mikotoksīniem.

"Aizliegtais paņēmiens" vētīja gan tirdzniecības ķēžu "Rimi", "Maxima" un veikala "Lidl" piedāvātos zīmolus, gan arī barības paraugus no lieliem un starptautiskiem uzņēmumiem, kas nopērkami zooveikalos. Visa produkcija marķēta kā pilnvērtīga maltīte, kas nozīmē, – to apēdot un uzdzerot pa virsu ūdeni, kaķim jābūt labi paēdušam.

Lai saprastu, kura no barībām vērtīgāka, "Aizliegtais paņēmiens" ar laboratorijas "Bior" palīdzību veica produktu analīzes, kā arī taujāja viedokli dzīvnieku uztura speciālistiem. Savukārt garšas novērtējumu veica trīs kaķi – 14 gadus vecais Garfīlds, divarpus gadus vecais Pūks, kā arī piecus gadus vecais Rafiki.

Kam jābūt norādītam uz barības paciņas?

Eiropas Savienības (ES) un Latvijas likumdošana paredz, ka uz kaķu barības obligāti jābūt norādītām četrām produkta analītiskajām komponentēm – kopproteīniem jeb olbaltumvielām, kopšķiedām jeb šķiedrvielām, kopeļļām un taukiem, koppelniem jeb minerālvielām. Tas viss kopā raksturo produkta uzturvērtību.

Kā norādīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterinārās uzraudzības departamenta vecākais eksperts Taivo Lāāts, likumdošanā uzturvērtības lielumi nav noteikti.

"Barībai jābūt atbilstoši dzīvnieku sugai, vecumam, fizioloģiskam stāvoklim, bet nenosaka konkrēti, cik daudz kādas analītiskās vielas," skaidroja Lāāts.

Obligāti uz barības iepakojuma ir jānorāda arī produkta mitrums, ja tas pēc receptes pārsniedz 14%.

Jānorāda arī produkta sastāvs, bet tas drīkst būt arī "ne pārāk precīzs", jo, kā skaidroja Lāāts, ražotājiem ir tiesības norādīt procentuālo sastāvu 15% robežās, lai ražotājs varētu savu recepti turēt noslēpumā.

Tomēr viena lieta, kas jānorāda obligāti, ir cinks barības sastāvā, jo cinka regulējums nosaka maksimāli pieļaujamo saturu barībā, norādīja PVD eksperts.

"Suņiem, kaķiem ir 200 miligrami kilogramā maksimāli pieļaujamais saturs barības maisījumā," pieļaujamo cinka daudzumu barībā skaidroja Lāāts.

Uz paciņas jānorāda arī ražotājs, derīguma termiņš un saražotās partijas numurs.    

Olbaltumvielu analīze kaķu barībā

Proteīni jeb olbaltumvielas tiek uzskatītas par vienām no svarīgākajām uzturvielām, jo tālāk, šķeļoties aminoskābēs, tās veido visu organismu – asinis, muskuļus, kaulus un tā tālāk.

No mitrās jeb mīkstās pārtikas paraugiem olbaltumvielu visvairāk barībā "Gourmet Gold" – 17%.

Tikmēr sausajā barībā proteīnu daudzums ir aptuveni trīs reizes lielāks, jo bez ūdens vielas te ir koncentrētākas. Šajā kategorijā visaugstākais rādītājs "Royal Canin" barībai – 37%.

To, kura barība olbaltumvielu ziņā vērtīgāka, var aprēķināt, ne tikai skatoties pēc cenas, bet vērtējot to kopā ar koptauku rādītāju.

Ja vērtē ļoti vidēji, tad proporcija proteīni pret taukiem sanāk 2:1. Lai gan svaigā, neapstrādātā gaļā šī proporcija atšķiras, no kā secināms, ka kaķu ēdiens ir mazāk trekns par ierastiem gaļas produktiem, uzturvērtība – proteīni 61% un tauki 30% – atrodama mazā pelē.

Lai sasniegtu pelei līdzīgu uzturvērtību, ražotāji līdzās gaļai kaķu ēdienos lieto dažādus augus, kuros proteīnu ir salīdzinoši daudz, bet tauku ir salīdzinoši maz, piemēram, kviešu miltus vai zirņus. Ja visu samaisa kopā, tad proteīnu līmenis augsts, bet tauku līmenis zems.

Ne velti uz visiem iepakojumiem tiek lietots termins kopproteīns – tas var būt gan dzīvnieku izcelsmes proteīns, gan augu valsts proteīns.

Lai gan tas ir atļauts, daudzu speciālistu vidū par to valda skepse.        

Veterinārārste Anete Freiberga uzsvēra, ka kaķa pamatēdienam ir jābūt gaļai: "No tā ēdiena viņš sev tālāk būvē savu organismu, sašķeļ sīkāk aminoskābes, kas ir nepieciešamas vispār organisma izdzīvošanai. Graudaugi vai dārzeņi ir pavisam maz nepieciešami – tikai līdz kādiem 5–10% uzturā, jo pamats, no kā viņš dzīvo, ir dzīvnieku izcelsmes proteīns."

Bet dzīvnieku izcelsmes proteīns kaķu ēdienos ir tikai daļēji, savukārt tīra gaļa – caurmērā nieka 4%.

Sertificēta mājdzīvnieku uztura speciāliste Diāna Kontakevica skaidroja – lai dzīvnieks ēstu uz, piemēram, kukurūzas graudu bāzes veidotu barību, tai, protams, jāpievieno konservanti un garšas pastiprinātāji.

"Diemžēl šie barības pastiprinātāji, garšas pastiprinātāji un konservanti ir tā kā narkotikas dzīvniekam, viņš pie viņiem pierod," norādīja Kontakevica.

Mūsdienu triks – teksturētais proteīns 

Uz mitrās barības iepakojumiem nereti minēts skaitlis, kas procentuāli apzīmē "gabaliņu" daudzumu želejā. Tomēr jāņem vērā, ka 40% "gabaliņu" nenozīmē, ka tas ir gaļas sastāvs.

Šeit tiek pielietots mūsdienu triks, ko sauc par teksturēto proteīnu. Tā radīšana ļoti vienkārša – īpašā mašīnā ieber miltus, tie var būt gan dzīvnieku, gan augu valsts izcelsmes milti. Tad sabiezina tos ar īpašām ķīmiskām vielām un izveido masu, ko sadala, kā vajag. To var saplēst plēksnēs, var arī sagriezt gabaliņos. Un gaļas proteīni "gabaliņos" var gan būt, gan arī nebūt. 

Koncerna "Mars" Korporatīvo attiecību direktore Baltijas, Balkānu un Adrijas jūras valstīs Skaiste Sruogaite "Aizliegtajam paņēmienam" skaidroja, ka augu izcelsmes olbaltumvielas ir būtisks uzturvielu avots daudziem mājdzīvniekiem, lai palīdzētu nodrošināt pilnvērtīgu un līdzsvarotu uzturu. 

"Augstas kvalitātes augu izcelsmes sastāvdaļas var nodrošināt cieti, šķiedrvielas, taukus, minerālvielas, aminoskābes un vitamīnus. Tāpat kā dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, arī augu izcelsmes olbaltumvielās ir augsts enerģijas avots.

Augu izcelsmes proteīni jeb olbaltumvielas ir arī labi sagremojami kaķiem un suņiem," norādīja Sruogaite.

"Mars" arī norādījis, ka viņiem pašiem ir savs zinātnes institūts "Waltharm Petcare", kas mājdzīvnieku uzturu pētot jau 50 gadus, turklāt uzņēmums sekojot līdzi starptautiskas organizācijas ar abreviatūru FEDIAF vadlīnijām, kas apvieno gan dzīvnieku barības tirgotājus, gan ražotājus.

Vide un dzīvnieki

Aplūkojot pēdējās vadlīnijas, kas atjaunotas 2021. gadā, redzama arī rekomendācija ražotājiem kaķu barībā iekļaut taurīnu – vitamīniem līdzīgu vielu, kas ir būtiska acu un sirds slimību profilaksei.

Arī "Aizliegtā paņēmiena" iegādātajās kaķu barībās atrodams taurīns, tomēr ne visās.

Tikmēr veterinārārste Freiberga skaidroja, ka kaķa organisms, uzņemot lielos daudzumos augu proteīnu, cenšas adaptēties, bet neizrāda vairs labākās veselības pazīmes. 

"Ja viņu [kaķi] nodrošina ar dzīvnieku izcelsmes proteīnu, viņš ir veselīgāks, apmatojums spīdīgāks, mazāk problēmu ar ādu, ar gremošanas sistēmu. Jo tomēr augu proteīns, tā kā tas skaitās grūtāk sagremojams proteīns gaļēdājam, un

viņa aizkuņģa dziedzeris nav domāts tik liela apjoma augu proteīna uzņemšanai, ar laiku sāk parādīt dažādas saslimšanas tieši saistībā ar gremošanas sistēmu," vērtēja Freiberga.

Ražotāji kaķu piesaistīšanai izmanto aromātvielas

"Vilomix Baltic" Produktu attīstības un kvalitātes vadītājs Aigars Grīnbergs pauda, ka tad, ja graudaugi tehnoloģiskajā procesā tiek pietiekami labi apstrādāti, kaķim no šādas barības nekas slikts notiks nevar, un dzīvnieks barību ēdīs labprāt.  

Vienlaikus viņš atzina, ka barības ražošanā tiek izmantotas arī aromātvielas, kas pamatā ražotas uz aknu bāzes.

Aromātvielas bieži vien tiek iestrādās barībā, bet nereti tā ar aromātu tiek arī apsmidzināta, lai dzīvnieku pievilinātu. 

Augu proteīni – labi vai ne?

Atbildes uz jautājumu, vai augu proteīni kaķa uzturā ir labi vai ne, meklē arī pētnieki. 

Kādā vairāku ASV un Austrālijā veiktu pētījumu apkopojumā par komerciālās barības ietekmi uz kaķu veselību secināts – lai gan daži pētījumi ir identificējuši sausās diētas barošanu kā potenciālu kaķu aptaukošanās riska faktoru, citi riska faktori ir izbarotās barības daudzums, treknas un kalorijām bagātas pārtikas ēšana, kārumi, ēdājs ir "mantkārīgs" un kastrēts, iekštelpu kaķu tēviņš ar mazāku iespēju vingrot.

Kā skaidroja veterinārārste Freiberga, veciem kaķiem būtu jādod barība, kurā ir vairāk proteīna, bet mazāk tauku viņu mazkustīgā dzīvesveida dēļ. 

Savukārt ogļhidrātu saturs kaķa uzturā var ietekmēt glikozes vielmaiņu, secināts pētījumā.

Uz to norādīja arī Freiberga: "Diabēts rodas no tā, ka kaķis lielā daudzumā uzņem barību, kurā ir ogļhidrāti. Un aizkuņģa dziedzeris vairs nespēj noregulēt šo glikozes līkni, izmantot glikozi organismā. Un kas notiek ar ogļhidrātiem?

Tie ir tā kā ātri sagremojamas barības vielas, viņi ļoti strauji paaugstina glikozes līkni un pēc tam ļoti strauji glikozes līkne arī krītas. Un kaķiem tas kā gaļēdājam nu… Tā nav tāda normāla funkcija viņa organismā."

Lai gan veikti daudzi pētījumi, kuros pētīta sausās pārtikas un uztura ogļhidrātu kā kaķu 2. tipa cukura diabēta riska faktoru loma, tajos nav atklāta skaidra saikne starp barošanu ar sausu pārtiku (potenciāli vairāk ogļhidrātu nekā mitrā barībā) un diabēta risku.

Tikmēr pētījumos ir atklāta saistība starp sauso diētu un kaķiem ar apakšējo urīnceļu slimību, taču "saikne ne vienmēr ir skaidra, un to var ietekmēt citas diētas, pacienta un vides īpašības".

Mikotoksīnu risks kaķu barībā

Runājot par augu proteīniem kaķu barībā, pastāv vēl kāds risks – dažādi mikotoksīni jeb sēņu izraisīti metabolīti, jo sēnes mēdz apsēst graudaugus.

Kādā pētījumā secināts, ka daži sēnīšu patogēni inficē kukurūzas vārpas un izraisa vārpu puvi/pelējumus un papildus kukurūzas ražas samazināšanai rada mikotoksīnus: "Mikotoksīnu patēriņš mājlopiem var izraisīt samazinātu uzņemšanu vai barības atteikumu, izmainītu endokrīno sistēmu, nomāktu imūnsistēmu un citus efektus. (..)

Mikotoksīnu ražošana sākas uz lauka un var turpināties uzglabāšanas laikā atkarībā no uzglabāšanas apstākļiem."

Secināms, ka mikotoksīni var nonākt arī kaķu barībā.

Veterinārārste Freiberga norādīja, ka mikotoksīni var nodarīt dažādu kaitējumu kaķa organismam: "Viņi no organisma jau izvadās, bet viņi arī nodara kaitējumu. Tas var būt gan tai pašai gremošanas sistēmai, gan asinsrites orgāniem var būt izmaiņas, gan nervu sistēmas darbībā var novērot izmaiņas. Jā, tas var dažādi ietekmēt. Ja ir bijusi liela koncentrācija un viņš uzņem ilgstošākā laika periodā, tad tas var izsaukt saslimšanu."

Mikotoksīnu līmenis ir viens no rādītājiem, ko gan Eiropas Savienība (ES), gan Latvija uzmana. Kā pastāstīja institūta "Bior" Ķīmijas laboratorijas vecākā eksperte Zane Bērziņa, mikrotoksīnu klātbūtne uzreiz nenozīmē, ka barība ir nelietojama.

"Tas ir atkarīgs, kādā apmērā konstatēta, kādas koncentrācijas. Un vai tās pārsniedz orientējošās vērtības, kas ir noteiktas Eiropas Komisijas ieteikumā," skaidroja Bērziņa.

Tomēr pret jebkuru mikotoksīnu daudzumu, ja arī tas nepārsniedz normas, esot jāizturas atbildīgi, piebilda PVD eksperts Lāāts.

"Šis ir signāls, ka jāsāk kaut kas darīt. Kaut ko meklēt, meklēt cēloņus, barības sastāvdaļas, kuras var saturēt, veikt barības paškontrolē papildu izmeklējumus, lai novērstu šos cēloņus."

Analīzes atklāj mikotoksīnus normas robežās

"Aizliegtais paņēmiens" ar "Bior" laboratorijas palīdzību vairākiem iegādātajiem kaķu ēdieniem uztaisīja mikotoksīnu analīzes. Akcents likts uz mitro pārtiku, jo ir zināms, cik tajā ir liels mitrums, kas mikotoksīnu analīzēs ir būtiski.

Analīzes veiktas uz astoņiem mikotoksīnu veidiem.

Mikotoksīnu klātbūtne atrasta vienā barībā – "Maximas" produktā ar zīmolu "Lovett" ar vistas gaļu. Tajā parādās divu – H2 un T2 mikotoksīnu klātbūtne. Šajā gadījumā mikotoksīnu norma nav pārsniegta, tomēr ražotājam vajadzētu tam pievērst uzmanību. 

"Maxima Latvija" korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā apstiprināja, ka analīžu rezultāti atbilst ES noteiktajiem kvalitātes standartiem, tomēr saņemtie analīžu rezultāti papildus zināšanai nosūtīti barības ražotājam.

Kopumā ES līmenī attiecībā uz mājdzīvnieku barību riski nav pārāk augsti. Piemēram, 2022. gadā no visu dalībvalstu dienestiem saņemti vien 43 ziņojumi par kādām neatbilstībām. Lielākoties – 15 gadījumos tā bijusi fiksēta salmonella, 12 gadījumos – pārsniegts enterobaktēriju pieļaujamos līmenis.
Te gan jautājums, cik lielā mērā valstis seko līdzi šiem produktiem.

Piemēram, Latvijā pērn visa gada laikā, Pārtikas un veterinārais dienests veica trīs mikotoksīnu pārbaudes kaķu barībā to ražotnēs. Visi rezultāti bija negatīvi.

Vai kaķim barību var pagatavot mājās?

Tas, cik daudz kilokaloriju kaķim dienā vajadzētu apēst, jārēķina katram kaķim individuāli. "Tad pēc tām kilokalorijām mēs skatāmies, cik daudz proteīna kaķim ir dienā jāapēd. Tad mēs meklējam izejas avotus, kur mēs varam kādu proteīna avotu dot. Atkal jājautā ir dzīvnieku īpašniekam, kura gaļa viņam ir mīļāka, vai ir kāda interese par šo gaļu," skaidroja veterinārārste Freiberga. 

Lai arī vistas gaļa, piemēram, ir liesākā no gaļām, tā tomēr ir aptuveni divas reizes treknāka nekā mitrā komerciālā pārtika.

Tikmēr mājdzīvnieku uztura speciāliste Kontakevica atgādināja, ka nekādā gadījumā dzīvniekam nedrīkst dot termiski apstrādātus kaulus.

"Vārot vai cepot kaulu, tas zaudē mitrumu. Graužot to, tas lūst un rada asas šķembas, ko dzīvnieks nevar pārstrādāt, un attiecīgi tas var traumēt organisma gremošanas traktu, saskrāpējot vai aizķeroties," skaidroja Kontakevica. Kaķa barībā noteikti nebūtu iekļaujams arī sviests, speķis un skābais krējums, kur proteīnu tikpat kā nav, bet tauki ir ļoti augstā koncentrācijā. 

Ja sastādīt jaunu ēdienkarti kaķim varētu, tad jāatceras, ka dzīvnieks pie tās ir arī jāpieradina.

Kaķa izpratne par to, ko viņš ēdīs savā mūžā, veidojas apmēram līdz sešu mēnešu vecumam, pastāstīja veterinārārste.

"Kad jau iet pāri sešiem mēnešiem, ir diezgan grūti [izmainīt], it sevišķi tādus izvēlīgākus kaķus, jo viņi pierod pie smaržas, pie formas, pie ēdiena konsistences. Ir tad grūtāk mainīt, ieviest kaut ko jaunu," skaidroja Freiberga.

Arī kaķim, kurš ilgstoši ēdis komerciālo barību, citas barības pielāgošana var izvērsties ļoti lēna, pa vienam gabaliņam vien. Turklāt pie barības pierod arī organisms, apstiprināja mājdzīvnieku uztura speciāliste.

"Regulāri saņemot viena tipa barību, visu laiku organismā pielāgojas gan gremošanas fermenti, gan skābums, kas atrodas kuņģī, lai sagremotu, gan zarnu baktēriju apjoms," norādīja Kontakevica.

"Tiklīdz tu nomaini un iedod kaut ko jaunu, organisms netiek galā. Viņš domā, kas tas ir, kā to tagad sagremot, ko ar to darīt, un tas ir loģiski.

(..) Ja dzīvnieks dzīvo dabā, pieņemsim, tas pats kaķis laukos, it īpaši, kas ķer peles un putniņus, viņu bakteriālā vide, viņu gremošanas sistēma ir daudz bagātāka ar daudz labākām baktērijām. Viņam nebūs problēmu mainīt barību un nebūs problēmu arī viņu sagremot."

Kaķu novērtējums

Bet kā "Aizliegtā paņēmiena" iegādātās kaķu barības vērtēja Garfīlds, Pūka un Rafiki? 

Var secināt, ka visiem trim kaķiem īsti pie sirds neiet zivis. Slikti rādītāji arī "Maxima" zīmolam "Lovett" ar vistas gaļu, bet te piebilstams, ka institūta "Bior" veiktajās analīzēs "Lovett" uzrādīja mikotoksīnu klātbūtni.