Pavasaris Zemturu sētā ienāca jau februārī, – pirmie bērniņi bija cūku ģimenē. Ieraugot mazuļus, apmeklētāji tos nosaukuši par krājkasītēm. Šoreiz gan vēsā laika dēļ rukši ieritinājušās zem salmiem, bet atnācējus pasveicina gan – ar šņukuriem.
Zemturu saimniece Kristīne Ziemele norādīja: "Kad tikko viņi piedzimst, divus sivēnus uz plaukstas var uzlikt, tādā izmērā. Tie bija paši pirmie, kas piedzima, tad kazlēniņi, trusēniņi, cālēniņi. Nu šeit mums ir Trušu bērnistaba. Viņiem vēl actiņas ir pavisam ciet, tātad vēl divas nedēļas nemaz nav. Un tur ir viņai kaut kādi astoņi gabali midziņā. Mazie bēbīši tad, kad viņi nāks ārā no migas, actiņas vaļā, tas ir uz divām nedēļām."
Zemturi ir dzimtas īpašums jau no 19. gadsimta beigām, un katra paaudze te nodarbojusies ar kādu saimniekošanas veidu. Kristīne jau no laika gala zinājusi, ka arī paliks laukos un darbosies te. Viņai arī ļoti patikuši dzīvnieki. Tāpēc tikai likumsakarīgi, ka lauku sētā pamazām ienāca arvien vairāk un arvien eksotiskāki dzīvnieki un putni. Mini zoo maijā apritēs pieci gadi.
"Iegādājos pēc tāda principa, kas pašai patīk, ar ko es tikšu galā, kas mani uzrunā,"
skaidroja saimniece.
Mazie putnēni, kas nesen izšķīlušies inkubatorā, vēl nav pie lielajiem, tie savas dienas vada tieši viņiem radītā siltumā. Ziemele sacīja, ka tie viņai atgādina īstus pavasara vēstnešus.
Jāteic, ka pavasaris Zemturu sētā ir manāms ik uz soļa. Lai arī vēl tikai pusaudzis, dižošanās dejas šopavasar sācis nandu, kurš te iesaukts par Pudiņu. Atpalikt nevēlas arī pāvs. Visi putni gan vēl nav sākuši dēt olas. Piemēram, uz pašām izturīgākajām olām, kas uzvarētu olu kaujās, vēl jāgaida – tās ir pērļu vistiņas olas.
Saimniece neslēpj, ka emu ir viņas mīļākie sētas iemītnieki, jo tos jau sākusi lolot, kad putni paši bijuši vēl olā. "Nu principā līdz ziemai viņi domāja, ka es esmu mamma viņiem, kur es, tur viņi. Pie viņiem iet iekšā arī cilvēki, viņi ir draudzīgi un viņiem patīk ēst kāpostiņus, burkāniņus. Patīk viņiem, kad selfijus ar viņiem taisa," skaidroja saimniece.
