Sadaļas Sadaļas

Vai zini?

Vai zini, kas ir vagjū?

Vai zini?

Vai zini, ka pirmais latvietis Holivudā veiksmīgi darbojās jau gandrīz pirms 100 gadiem?

Vai zini, kāpēc nedrīkst uz sliekšņa malku skaldīt un galdu ar roku slaucīt?

Vai zini, kāpēc nedrīkst uz sliekšņa malku skaldīt un galdu ar roku slaucīt?

Senais latvietis, lai pasargātu savu māju, klēti vai citu ēku, tās pakšos, durvju vērtnē vai uz durvju palodas rūpīgi iecirta krustus, kūts un klēts durvis Jāņos aizlika ar pīlādžu zaru un piebaroja zalkti jeb mājas pūķi. Bet daudzām māņticībām ir arī praktisks pamatojums.

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Latvieši ir māņticīga tauta – viena no spilgtākajām izpausmēm ir nesniegt roku pāri slieksnim. Bet ar slieksni saistīti vēl citi ticējumi. Senākos laikos stingri bija pieteikts, ka nedrīkst uz sliekšņa malku skaldīt – tas jādara turpat tuvumā, citādi cērtot Laimai acīs. Bet tā gudrība jau bija drusku savādāka.

Guļbaļķu ēka ir tāda celtne, kas pati par sevi turas kopā, un šādai ēkai slieksnis ir pirmais vainags, kam ir vislielākā nozīme – ja to sabojā, no apakšas nāk puve un ēka vienkārši sadalās... Tā ir liela dzīves gudrība – nebojā mājokli, kurā tu pats dzīvo.

Ir vēl viens ticējums – par jaunām meitām: ja slaucīsi galdu ar pliku roku, viss mūžs būs jādzīvo nabadzībā. Bet padomājiet – kādas bija galda virsmas? Iespējams, skabargainas. Un tajos laikos ieraut skabargu rokā – tas varēja beigties ar letālām sekām. Tā ka visas šīs māņticības vienkārši balstās dzīves pieredzē.

Ir grūti noticēt dažādām burvestībām un aizsargspējām, ja pats ar savu aci neesi redzējis lietiskus pierādījumus, ka tas darbojas. Pirmā māja, kas tika pārvesta uz Brīvdabas muzeju, bija dzīvojamā māja, Skaldu istaba. Kā raksta arhitekts Ārends – kad tā tikusi demontēta, pirmajā vainagā, stūros jeb paksī, bija iecirsti krusti, un šajos krustos atradās netīrīti sēra gabali. Bet – ēka ir uzstādīta, fotogrāfiju nav, un mums atliek tikai ticēt, ka tas tur tā arī ir. Bet te stāsts no personīgās pieredzes: kad jaucām Murdēnu klēti, arī no 18. gadsimta, visos četros pamatbaļķu stūros ļoti kārtīgi un rūpīgi, un – pats interesantākais – dažādos rokrakstos bija ar cirvi iecirsti krusti, un šajos krustos bija sakrustoti, kā mēs uzskatām, pīlādžu zariņi. Tā kā šī tradīcija pastāvējusi Vidzemē un arī Kurzemē.

Arī mūsu “Dižlīķu” klēts paksī ir krusts, kurā ielikts pīlādžu krustiņš, kuru laiku pa laikam publika aiznes līdzi, acīmredzot ticēdama šim maģiskajam spēkam.

Iztēlojieties – guļbaļķu celtnei blakus durvīm abās pusēs ir kārtīgi statņi, ko latvieši sauc par stenderēm, bet kas faktiski ir aplodas. Lūk, šīs aplodas arī ir ielaistas pirmajā baļķī, bet, ja mēs šo aplodu izceļam ārā, redzam, ka ļoti efektīgs paņēmiens aizsargāties bijis zem šīs aplodas pirmajā baļķī iecirst pa krustam. Tātad jūs aizsargājāt durvis – ne tikai pašu ēku. Bet ar to bija par maz...

Pie Kuldīgas bijušas tādas mājas kā “Dižlīči” [Diž'lìķi], bet, ja uzrakstām, iznāk “Dižlīķi”. Tā arī šī klēts mums tiek saukta.

Uz tās durvīm – pašām durvīm, durvju vērtnēm, apmēram acu augstumā atrodas krusti, kas esot vilkti ar melna gaiļa asinīm, kas piededzinātas. Ķīmiski gan nav pārbaudīts, bet ļoti labi turas. Šie krusti aizsargāja visu, kas klētī, pret ļaunu aci, visbiežāk – pret kaimiņu ļauno aci.

Bet varēja būt arī tā, ka krusti nav vilkti uz vērtnes: blakus “Dižlīķiem” ir “Mazlīķi”, un tur krusts uzvilkts uz klēts durvju palodas. Arī tur ir kārtīgi piededzināts. Katrs saimnieks darīja tā, kā uzskatīja par drošāku vai iespējamu, galvenais, lai krusts aizsargātu.

Mēs pieminējām pīlādžus. To visi zinām, un arī folkloristi piekopj tradīciju, ka kūts durvis uz Jāņiem jāizliek ar pīlādžu zaru. Bet ir vēl viena lieta –

kūti varēja aizsargāt ne tikai ar pīlādžiem, bet arī kādu piebarojot. Un jāpiebaro bija pūķis – pareizāk sakot, zalktis, kas nāca pienu dzert.

It kā teika. Bet, lūk, – muzejā mums ir apmēram 50 reiz 50 centimetru liels akmens, kas ierakts zemē, un tā vidū kā pēda ir izdobta bļodiņa, kurā mājas saimniece ielēja pienu, kur zalkšiem padzerties. Atliek tikai ticēt, ka tas palīdzējis labi uzturēt saimniecību.

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt