Skaitļi un fakti: Kā mainījies iedzīvotāju skaits pilsētās un laukos no gadsimta sākuma?

Ja Latvijā 1920. gadā pilsētās dzīvoja 24% Latvijas iedzīvotāju un tad tas pakāpeniski pieaudzis, pēdējās desmitgadēs jau kopš pilsētās dzīvo ap 68%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija. Lielākais pilsētu iedzīvotāju skaita samazinājums saistāms ar Pasaules kariem, bet skaita pieaugums - ar lauku iedzīvotāju pārvākšanos.
  • 1914.gadā pilsētās dzīvoja 40% iedzīvotāju, bet laukos 60%.
  • 1920.gadā pilsētās dzīvoja 24% iedzīvotāju, bet laukos 76%.
  • 1925.gadā pilsētās dzīvoja 32% iedzīvotāju, bet laukos 68%.
  • 1935.gadā pilsētās dzīvoja 34% iedzīvotāju, bet laukos 66%.
  • 1940.gadā pilsētās dzīvoja 35% iedzīvotāju, bet laukos 65%.
  • 1959.gadā pilsētās dzīvoja 52% iedzīvotāju, bet laukos 48%.
  • 1970.gadā pilsētās dzīvoja 61% iedzīvotāju, bet laukos 39%.
  • 1979.gadā pilsētās dzīvoja 66% iedzīvotāju, bet laukos 34%.
  • 1990.gadā pilsētās dzīvoja 69% iedzīvotāju, bet laukos 31%.
  • 2000.gadā pilsētās dzīvoja 68% iedzīvotāju, bet laukos 32%.
  • 2010.gadā pilsētās dzīvoja 68% iedzīvotāju, bet laukos 32%.
  • 2018.gadā pilsētās dzīvoja 68% iedzīvotāju, bet laukos 32%.

"Latvijā, tāpat kā visās citās zemēs, pieaug pilsētnieku skaits, pie kam šeit nav runa par dabisku pieaugumu, bet gan par lauku iedzīvotāju ieceļošanu pilsētās. Visvairāk pilsētnieku bija īsi pirms Pasaules kara, kad Rīgai bija pāri par pusmiljona iedzīvotāju (1913. g. 5. dec. skaitīšana) un kad Liepājai un Daugavpilij bija pāri par 100 000 iedzīvotāju un vairākām citām pilsētām bija pāri par 10 000 iedzīvotāju," tā 1938. gadā rakstīja CSP izdevums.

"Ievērību pelna laikmets starp abām pēdējām skaitīšanām, kad pilsētnieku skaits gan pieauga, bet lauku iedzīvotāju skaita pieaugums bija vēl lielāks, kamdēļ arī lauku iedzīvotāju procents nedaudz palielinājies," konstatēja CSP.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti