Panorāma

Panorāma

Panorāma

Pašvaldības piedāvā citādu reformu

Pirms 79 gadiem Padomju Savienība okupēja Latviju

Piemin 79. gadadienu, kopš Padomju Savienība okupēja Latviju

Pirmdien, 17. jūnijā, izkarot valsts karogus ar melno sēru lenti, pieminam Latvijas Republikas okupācijas gadadienu. Tieši 17. jūnijā pirms 79 gadiem Latvijā ienāca Padomju Savienības karaspēks un valsts tika okupēta uz 50 gadiem.  

Pirmie Padomju Armijas tanki Latvijas robežu šķērsoja 1940. gada 17. jūnija rītā. Jau ap pulksten vieniem tie sasniedza Rīgu. Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis izlēma PSRS karaspēkam nepretoties un aicināja ienākošos vīrus uzlūkot ar draudzību.

Vēsturnieki teic, ka tolaik arī daļa sabiedrības nemaz neticēja, ka tik vienkārši var okupēt valsti. Lēmums par Latvijas okupāciju ticis pieņemts gandrīz divas nedēļas agrāk, un tas citstarp  paredzēja izveidot desmit koncentrācijas nometnes Latvijas armijas vīriem, ja notiktu militāra pretošanās.

“Vissarežģītākais jautājums, par ko mēs diskutējam šodien, ir Ulmaņa lēmums nepretoties. Tieši tas izraisa vislielāko diskusiju. Taču, ja Ulmanis būtu pieņēmis lēmumu pretoties, un armija, protams, gaidīja šādu lēmumu, tad deportācijas sāktos nekavējoši,”  norādīja Latvijas Universitātes profesors, vēsturnieks Aivars Stranga.

Vēsturnieki uzskata, ka pretoties varētu maksimāli divas dienas. Spēku samērs bija krasi atšķirīgs.

Lai gan Ulmaņa lēmums ļoti pretrunīgs, tas tomēr paglābis no masu slaktiņa un asinsizliešanas. 17. jūnijs pirms 79 gadiem bija milzīgs pagrieziena punkts Latvijas vēsturē. Tam sekoja desmitiem gadu ilga okupācija, cilvēku apcietināšanas, deportācijas.

Gunta un Iveta padomju režīma upurus piemin, noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa.

“Šodien tā gadījās. Satikāmies senas draudzenes, un tad jau bija jāatnāk un jānoliek [par godu] visiem tiem cilvēkiem, kas ir to uz savas ādas izbaudījuši; vienai mūsu draudzenei tas bija ļoti sāpīgi, tāpēc ka tā bija viņas mamma, kas bija Sibīrijā,” atzina sievietes.

Kopš neatkarības atgūšanas pagājuši jau gandrīz 30 gadi. Par tā saucamā “Baigā gada” notikumiem 17. jūnijā atgādina sēru lentes pie izkārtajiem valsts karogiem.

Tomēr tā ir vien okupācijas seku redzamā daļa, domā vēsturnieks Stranga.

“Ne tikai šis notikums, 17. jūnijs kā okupācija, bet arī visi pārējie notikumi atstāja milzīgas izmaiņas uz Latvijas iedzīvotājiem, un vislielākā izmaiņa diemžēl bija nacionālā sastāva maiņa,” norāda Stranga.

Okupācijas gadu laikā notika mākslīga cilvēku iepludināšana un latviešu izsūtīšana, un okupācijas gadu noslēgumā latvieši bija mazākumā. Nācijas saliedēšana esot aizvien aktuāls jautājums, uzskata Stranga.  

1 komentārs
Arnolds Purins
Ir tiesiski jaatzist okupacija, nevis urksket pa kaktiem.Valdiba negrib atzit.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti