Apinis atklāja, ka viņa vēstures grāmatā uzsvars būs vienkārši cilvēks, kurš Latviju ceļ un būvē.
Viņš ar kolēģi jau apbraukājuši 560 punktus, iepazinušies ar vietējiem, runājuši par dzīvi, šķirstījuši albumus, lai atrastu katram gadam kādas interesantas bildes vai notikumus.
“Mēs gribam uztaisīt tādu grāmatu, kur ļoti daudz līdzautoru. Mums bildes sūtījuši vairāki tūkstoši cilvēku, cilvēki sūta bildi ar pierakstu, ar gada skaitli, un, ja bilde būs derīga, es likšu klāt, kas man to ir atsūtījis,” klāstīja Apinis.
“Katram gadam būs divi atvērumi, viens mākslas darbs, viena glezna, kas tai gadā būtiska un plus būs 40 bildes,” stāstīja Apinis.
Šobrīd ir savākts 40 000 bilžu, no kurām grāmatā izmantos tikai 4 000. Starp fotogrāfijām grāmatas autors atklājis arī līdz šim nevienam neredzētus notikumus. Un, lai gan par zināmākajiem valstsvīriem gribētos ievietot pēc iespējas vairāk bilžu, katrai personai grāmatā būs atvēlēta tikai viena vieta.
“Čakstem atradu unikālu bildi, kur viņš kā vecs vīrs jau organizēja siena pļauju, ar naģeni, frencī, pilnīgi cits, nekā esam pieraduši redzēt,” stāstīja Apinis.
Autors atzina, ka Latvijā pašam izdot grāmatu nav lēti. Šī grāmata nav valsts projekts, tā top pašu līdzekļiem, un izmaksas esot iespaidīgas - aptuveni 100 000 eiro. Viņam tas šķiet dīvaini, taču esot cilvēki, kuri dalās ar senču albumiem tikai par attiecīgu samaksu.
“Es aicinu visas skolas projekta nedēļu veltīt Latvijas simtgadei. Palūdziet visiem bērniem, lai ieskenē. Jaunietis māk skenēt, vecmamma zina, kas bildē; ja varam katra pagasta vēsturi izstāstīt, tā ir ģeniāla vēsture,” uzsvēra Apinis.
Kļūt šai grāmatai par līdzautoru vai ne – katra paša ziņā. Taču uzzināt ko jaunu par dzimtas saknēm vai atklāt nezināmu savas pilsētas vai ciema vēstures lapaspusi der ikvienam.
