Padomi miesas tīrībai un ķeizariskā nama vārdi. Ieskats simtgadīgā kalendārā

Kalendārs nekad nav bijis tikai dienu rādītājs, tas centās būt arī enciklopēdija un padomdevējs dažādām dzīves situācijām, Latvijas Radio rubrikā "Gadsimta kalendāri no Nacionālās bibliotēkas krātuvēm" stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) speciālisti. Piemēram,  "Zīslaka Kurzemes un Vidzemes Laika grāmatā ar bildēm 1907. gadam" doti padomi, kā uzturēt veselību un miesas tīrību.

1907. gada kalendārā minētie padomi miesas tīrībai (saglabāta oriģinālrakstība):

  • Pori (poras), t.i. mazie caurumi ādā, pa kuriem izplūst sviedri, vienmēr jātur vaļā! To var panākt caur ikdienišķīgu mazgāšanos.
  • Jauna un ērta ietaise ir izdaudzinātā viļņu vanna (Schaukelbad), kurā pietiek ar dažiem spaiņiem ūdens, lai ik dienas notīrītos un atvēsinātos.
  • Der arī nomazgāt visas miesas, kas jāizdara no rītie ceļoties. Šim nolūkam ņem ūdeni ar istabas temperatūru vai arī remdenu ūdeni. Ar mazgāšanu miesa nevien notīra, bet arī stiprina. Ja še pareizi rīkojas, tad sagaidāmi brīnišķīgi panākumi.
  • Ar visas miesas mazgāšanu jāiesāk vasarā.

Ja miesa vāja, tad tās var mazgāt pa daļai – šodien vienu kāju, rīt otru un tā tālāk, līdz beidzot miesas panes vispārēju mazgāšanu.

Arī ķeizariskā nama personas

Pirmais Eduarda Zīslaka izdotais kalendārs domāts 1888. gadam, pēdējais kalendārs ar šādu nosaukumu paredzēts 1915. gadam un izdots 1. pasaules kara iesākuma gadā. No pirmā līdz pat pēdējam kalendāra laidienam tā cena ir nemainīga – 10 kapeikas. Šīs kalendārs aptver daudz un dažādas dzīves jomas.

Kalendārs iesākas ar Krievu Ķeizariskā nama personu un viņu dzimšanas dienu uzskaitījumu. Tālāk seko pareizticīgo svētki un tikai tad kalendārijs ar vārda dienām, dienu garumu un laika prognozi.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas speciālisti par Eduarda Zīslaka kalendāruLatvijas Radio Ziņu dienests
    Piemēram, 1904. gadā 11.-17. janvāra nedēļā mērens aukstums, 25.-30. aprīlis - apmācies un daudz lietus, 25.-31. jūlijs - pastāvīgi jauks laiks, ļoti silts, 17.-23. oktobris - līst un dubļains pastāvīgi.

     

    Atzīmēti arī žīdu (tā rakstīts kalendārā) svētki. Seko gaidāmo tirgu uzskaitījums, stāsti, dzejas un raksti zinātkāriem lasītājiem. Protams, arī reklāmas: kur, ko un par cik var iegādāties, ko labu lasīt.

    Arī šis izdevums laika gaitā maina ne tikai nosaukumus, bet arī izdevējus:

    • 1894. un 1895. gadā izdevis H. J. Draviņš-Dravnieks, sākot ar 1896. gadu - G. Landsbergs.
    • 1909.-1912. gadā ar nosaukumu "G. Landsberģa Kurzemes un Vidzemes laika grāmata ar bildēm". Pēc G. Landsberga nāves pēdējos trīs kalendāru laidienus izdod Grāmatrūpniecības Ekonomiskās Sabiedrības apgāds.
    • 1913.-1915. gadā ar nosaukumu "Grāmatrūpniecības Ekonomiskās Sabiedrības agr. G. Landsberģa Kurzemes un Vidzemes laika grāmata ar bildēm".

    Zīslaka Kurzemes un Vidzemes Laika grāmata 1904. gadam

    Kas bija kalendāra izdevēji 

    Dzimis Jelgavā amatnieka ģimenē. Mācījies Jelgavas reālskolā. 1867.–1870. gadā strādājis par mācekli Kurzemes guberņas spiestuvē Jelgavā un Pēterburgā,1872. –1875. gadā turpinājis apgūt iespiedēja prasmi Vīnē, Minhenē, Parīzē un Leipcigā. No 1880. gada Jelgavas Latviešu biedrības biedrs.

    1875. gadā Jelgavā atvēra apgādu un spiestuvi ar savulaik modernāko aprīkojumu Latvijā. Zīslaks īpaši rūpējās par grāmatu apdari un ieviesa vairākus jauninājumus:

    no titullapas atšķirīgu grāmatu vāku, krāsainu salikumu un tipogrāfiskus ornamentus, gravētus burtu iniciāļus. Pasūtinātāji Zīslaka spiestuves iespējas izmantoja, ja bija nepieciešami augstvērtīgi iespieddarbi. Spiestuve pieņēma pasūtinājumus no Pūcīšu Ģederta, Bernharda Dīriķa, Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļas,  Indriķa (Heinriha) Alunāna, Jēkaba Dravnieka, Māteru Jura grāmatu apgādiem. 1893. gadā Zīslaka spiestuvi nopērk J. Draviņš-Dravnieks.

    Zīslaks apbedīts Jelgavas Jāņa baznīcas kapos.

    • Landsbergs Juris (dzimis 1863. gadā Skrundas pagasta "Stalmaņos", miris 1912. gadā Jelgavā)  – sabiedrisks darbinieks, grāmatu apgādātājs, spiestuves, sietuves un veikala īpašnieks.

    Mācījies Valtaiķu skolā, no 1880. gada māceklis E. Zīslaka spiestuvē, vēlāk grāmatvedis. Apguvis grāmatvedību, grāmatu apgādāšanu, veikala darbību. Noorganizējis grāmatvežu kursus. Darbojies dažādās biedrībās: Jelgavas Krājaizdevu kases direktors, Jelgavas Latviešu biedrības biedrs, Jelgavas Palīdzības biedrības un dziedāšanas biedrības “Lira” priekšnieks, Grāmatrūpniecības Ekonomiskās Sabiedrības direktors.

    1895. gadā iegādājās J. Draviņa-Dravnieka spiestuvi. Sākumā tajā bija pieci darbinieki.

    Landsbergs pievērsa lielu uzmanību savu iespiedumu glītumam, centās samazināt iespiedumu cenas. Pavisam iespiedis ap 200  dažādu apgādu grāmatas.

    Nozīmīgākie iespiedumi: Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājuma 11. un 12. sēj. (1897.–1898.), Rīgas Latviešu biedrības Konversācijas vārdnīca (1.–3., 1906–1911), A. Brigaderes “Vecā Karlīne” (1897),  dzejas antoloģija “Dzīve un dzeja”(1900). 

    Landsberga apgādā nākušas klajā vairākas grāmatas : S. Kneipa  “Mana ūdens dziedniecība” (1899), Apsīšu Jēkaba “Vienu gadu Aumaļos” (1904), E. Zīslaka apgāda aizsāktais  “Latviešu kalendārs” (1896.–1913., 1895–1912)  un citi. 1897. gadā Landsbergs atvēra grāmatu veikalu, 1905. gadā – sietuvi. 1912. gadā Landsberga uzņēmums pārgāja Grāmatrūpniecības Ekonomiskās Sabiedrības īpašumā.

    Landsbergs apbedīts Jelgavā, Baložu kapos.

    Vēsture
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti