Andrejs Kalniņš
Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.
Saziņas medijs projektā #LV99plus - ieraksti dienasgrāmatā.
Adrejam ir arī savs "Facebook" profils.
Fakts aiz stāsta: Bermontiādes laikā bija vairāki gadījumi, kad mobilizācijai pakļautie vīrieši centās iegūt citu valstu pilsonību, lai izvairītos no tās.
Pateicoties mobilizācijai karavīru skaits Latvijas armijā ik dienas aug. Tomēr ne visi ir gatavi pildīt savu pienākumu pret valsti. Šodien dzirdēju stāstus par jaunekļiem bezgožiem, kas ļaujas jaunai modei. Viņi, visbiežāk nākdami no turīgām ģimenēm, apstaigā Rīgā izvietotos konsulātus, meklējot valsti, kas viņus pieņems kā tās jaunos pavalstniekus.
Daļa pierāda savas senču saknes no šīs zemes – visbiežāk Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Dānijas vai Zviedrijas. Bet tie, kam dzimtas atzarus iekārotajā dzimtenē grūtāk atrast, cer to par naudu nopirkt.
Kauns, ka Rīgā ir šādi gļēvuļi. Tādiem pasaules pilsoņiem novēlu pazust savā amoralitātes purvā. Goda trūkums ir sevišķi uzskatāms, pieminot vakar Jāņa kapos apbedīto Elzu Žiglevicu. Viņa ziedoja savu dzīvību, lai gādātu par mums, frontes karavīriem. Tikmēr nevienam no šiem lamzakiem nav pat druskas no vīrišķības, kas piemita varonīgajai jaunavai.
*1919. gada 3. novembra ieraksts dienasgrāmatā.
