#LV99plus: Lai izvairītos no mobilizācijas, dezertieri pieņem citu valstu pavalstniecību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Andrejs Kalniņš

Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.

Saziņas medijs projektā #LV99plus - ieraksti dienasgrāmatā.

Adrejam ir arī savs "Facebook" profils.

Fakts aiz stāsta: Bermontiādes laikā bija vairāki gadījumi, kad mobilizācijai pakļautie vīrieši centās iegūt citu valstu pilsonību, lai izvairītos no tās.

Pateicoties mobilizācijai karavīru skaits Latvijas armijā ik dienas aug. Tomēr ne visi ir gatavi pildīt savu pienākumu pret valsti. Šodien dzirdēju stāstus par jaunekļiem bezgožiem, kas ļaujas jaunai modei. Viņi, visbiežāk nākdami no turīgām ģimenēm, apstaigā Rīgā izvietotos konsulātus, meklējot valsti, kas viņus pieņems kā tās jaunos pavalstniekus.

Daļa pierāda savas senču saknes no šīs zemes – visbiežāk Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Dānijas vai Zviedrijas. Bet tie, kam dzimtas atzarus iekārotajā dzimtenē grūtāk atrast, cer to par naudu nopirkt.

Kauns, ka Rīgā ir šādi gļēvuļi. Tādiem pasaules pilsoņiem novēlu pazust savā amoralitātes purvā. Goda trūkums ir sevišķi uzskatāms, pieminot vakar Jāņa kapos apbedīto Elzu Žiglevicu. Viņa ziedoja savu dzīvību, lai gādātu par mums, frontes karavīriem. Tikmēr nevienam no šiem lamzakiem nav pat druskas no vīrišķības, kas piemita varonīgajai jaunavai.  

*1919. gada 3. novembra ieraksts dienasgrāmatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti