Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Fakts aiz stāsta: 1919. gada septembra beigās Judeniča vadītās Ziemeļrietumu Krievijas armijas pārstāvji centās pēdējo reizi panākt Bermonta armijas pārcelšanos uz Petrogradas fronti. Sarunas bija nesekmīgas, un pēdējās septembra dienās Bermonta armija sāka gatavoties uzbrukumam Rīgai.
Neomulīga noskaņa pārņem vērojot notikumus un klausoties stāstus no tiem, kam zināms labāk par norisēm Bermonta kara pulkos. No malas vērojot, redzama drudžaina darbība, nesaprotami manevri un pompozas parādes. Bet no iekšpuses, kā stāsta, notikusi liela tirgošanās.
Piektdien no Igaunijas Jelgavā bija ieradies Judeniča štāba priekšnieks, lai reizi pa visām reizēm vienotos ar Bermontu. Notikušas garas pārrunas, un Bermontam personiski nodota Judeniča pavēle - nekavējoties doties uz Petrogradas fronti. Bermonts attiecies paklausīt pavēlei.
Nākamajā dienā Bermonts sasauca parādi, kuras gatavošanas procesu arī es redzēju. Visiem par lielu pārsteigumu, ierindā nostādītajiem kareivjiem viņš nolasījis pavēli un paziņojis, ka pienācis laiks doties uzbrukumā boļševikiem.
Varētu domāt, ka prātīgāki cilvēki guvuši virsroku, bermontieši sakāps uz tvaikoņiem un būs miers. Bet nekā, vakar Jelgavu pāršalca jauns arestu vilnis. Apcietinātie pārsvarā saistīti ar latviešu valdības iestādēm. Bet pati armija jau esot uzsākusi ieņemt pozīcijas ap Rīgu.
*1919. gada 29. septembra ieraksts dienasgrāmatā.
