Baroni fon der Brigeni ir sena Livonijas vācu dzimta, kas 15.gadsimta beigās ieradās Kurzemē un gadsimtiem ilgi, līdz pat 1939.gadam, tur valdot un saimniekojot, atstāja savas pēdas tagadējās Stendes pilsētas izcelsmē un vaibstos.
Pils kā cietoksnis
Brigenu dzimtas īpašumā Stende nonāca 1528.gadā, pēc tam īpašumi paplašinājās – Brigeniem piederēja 12 000 hektāru. "Tas nav maz, bet nav arī daudz. Lielākā muiža visā Baltijā bija Dundagas muiža, tur jau bija 80 000 hektāru," stāstīja novadpētnieks Zigurds Kalmanis.
Stendes muižas kompleksa galvenā ēka – pils – sākotnēji veidota kā cietoksnis uz nelielas saliņas.
"Tas bija tas posms, kad vajadzēja cietoksni," sacīja Kalmanis.
15.-16.gadsimtā Stendes muižas saimnieki izbūvēja aizsprostu un dīķi. Vēl muižas kompleksā bija tā sauktā Vārnu aka. "Tas bija avots, uz kuru jumpravas nāca pēc ūdens," stāstīja novadpētnieks, norādot – ēkā blakus jaunavas mazgājās.
"Droši vien to vārnu te netrūka. (..) Iespējams, tās preilenes arī saukāja par vārnām tie vietējie ļaudis,” par akas nosaukumu sprieda novadpētnieks.
Biezi mūri un ejas
Kā nocietinājums, ne apkārtnes daiļumam 16.gadsimtā būvētā pils ir skaistākā un labāk saglabājusies ēka Stendes muižas kompleksā.
Pateicoties vecās pils tagadējai saimniecei arhitektei Aidai Lasmanei, vecā pils apmeklētājiem rāda savu sendienu seju un stāstus par tiem laikiem, kad tur mita pirmie Brigenu dzimtas pārstāvji.
Pilī ir klona grīda, ķieģeļu velves, kas rotā ceļu uz apakšzemes ejām, biezas raupjas mūra sienas.
Arī šai pilij esot savs spoks – dāma baltiem matiem un garu kleitu.
Tāpat vecajai pilij esot bijušas pazemes ejas. Novadpētnieks stāsta, ka mēģinājis saprast, uz kurieni ved pazemes ejas, taču tas nav izdevies, jo tās ir iegruvušas. Runā, ka ejas izvedušas kaut kur pils parkā, citi liecina par izeju baznīcā, kas gan ir visai patālu.
"Iespējams, ka varētu būt parkā. Tāpēc, ka bija cietoksnis. (..) Vajadzēja arī no cietokšņa aizbēgt, ja pēkšņi to ieņem. (..) Faktiski visās vecajās pilīs kaut kas tāds ir bijis. Kāpēc lai Stende būtu izņēmums?" sprieda novadpētnieks.
Pils gaida saimnieku
Līdzās vecajai pilij krietni lielāka un majestātiskāka vīd jaunā pils ēka, celta 19.gadsimta sākumā. Pēc 1920.gada agrārreformas tur izveidoja Stendes selekcijas un izmēģinājumu staciju, bet pēc Otrā pasaules kara ēku izmantoja dzīvokļiem.
Vēl pirms nepilniem 20 gadiem tā bija apdzīvota, bet nu gaida jaunu saimnieku, kas to sakārtotu un atjaunotu. Tikām vecajā pilī telpas ir pieejamas gan konferencēm gan atpūtas un izklaides pasākumiem. Izrādās, arī sendienās šīs ēkas priekšā tikuši svinēti svētki, piemēram, tā sauktās muižas kāzas, kam ar kāzām tradicionālā izpratnē nav bijis nekāda sakara.
"(..) Kolhoza laukos tās sauca par apkūlībām, bet, kad Jāņus svinēja, arī tas notika uz šīs saliņas. (..) Sasauca apkārtējos zemniekus, kas muižai bija palīdzējuši un uzlika kārtīgu galdu ar alu un visu, kā pienākas.
(..) Tā bija tāda balle kā pa kāzām," teica Kalmanis.
Jaunās Stendes muižas ēkas otrā stāva kāpņu telpā uzmanību piesaista košas ķiršsarkanas durvis, kas iebūvētas sienā kādu pusmetru no grīdas līmeņa. Tās atverot, skatam paveras gaišzilā tonī krāsots būcenītis. Tā ir galvenā muižas vieta – tualete, nosaka novadpētnieks. Protams, "tronis" šajā galvenajā telpā sen kā nojaukts.
