Ķeguma HES neapšaubāmi ir viena no gadsimta Latvijas būvēm, kas devusi pamatu tālākai Latvijas attīstībai. “Lēmums par Latvijas energoapgādi patiesībā ir pieņemts jau 20. gados. Valdībai bija skaidra nostāja, ka Latvijā ir jāattīsta hidroenerģētika,” stāsta AS "Latvenergo" Enerģētikas muzeja vadītāja Ina Lastovecka.
Hidroelektrostacija ir ļoti sarežģīta būve. Vairākus gadus ilga izpēte, kur HES vislabāk celt. 1936. gadā tika pieņemts lēmums būvēt Ķegumā, un augustā sāka pirmos būvdarbus. Darbi ilga aptuveni trīs gadus. Projektu izstrādāja zviedru inženieri, darbus veica gan skandināvu speciālisti, gan vietējie cilvēki. Būvdarbos kopā tika iesaistīti aptuveni četri tūkstoši cilvēku.
“Ķeguma būve ir nacionālās pašapziņas simbols. Ar ļoti lielu entuziasmu un darba prieku šie cilvēki ir strādājuši. Neapšaubāmi tas bija ļoti liels objekts Latvijas tautsaimniecības un iedzīvotāju labklājībā,” zina teikt Lastovecka.
1939. gadā, iedarbinot pirmos divus hidroagregātus, Ķeguma HES nodrošināja lielāko daļu no Latvijā kopā saražotā elektrības daudzuma. Visas turbīnas hidroelektrostacijā gan sāk strādāt tikai pēc Otrā pasaules kara.
“Ķeguma HES ir divas ēkas. Viena būvēta pirmās Latvijas laikā, otra – padomju laikos. Jā, pirmā 1939. gadā, kad tiek iedarbināta 1.Ķeguma HES. Otrā ēka ir spēkstacijas paplašināšana, ko dēvē pat Ķeguma HES-2, iedarbina 1979. gadā,” stāsta muzeja vadītāja.
Pēc neatkarības atgūšanas hidroelektrostacija piedzīvojusi vērienīgus rekonstrukcijas darbus, nomainot turbīnas, ģeneratorus.
“Būtībā šeit 100 gados nekas būtiski nav mainījies.
Protams, ir mūsdienīgākas tehnoloģijas, labāki materiāli, izpildījums, bet princips ir atklāts jau pirms simt gadiem. Mūsdienās vienkārši mērogi ir daudz lielāki, jaudas ir lielākas nekā tajā laikā,” skaidro Ķeguma HES tehniķis Rolands Ozoliņš.
“Pagājušajā gadā HES ir saražojusi 825 gigavatstundas. Ja mēs salīdzinām ar 1939. gadu, kad Ķegums vēl nedarbojās, Rīga un mazās elektrostacijas pa visu Latviju kopā ražoja tikai 230 gigavatstundas,” norāda Lastovecka.
Ķeguma HES tiešām ir viena no Latvijas gadsimta būvēm, kura strādā vēl šobaltdien – būvēta tik pamatīgi, ka stāvēs vēl daudzus jo daudzus gadus.
