Ģeopolitiskā situācija
#LV99plus
Šī publikācija ir daļa no seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917.,1918. un 1919. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture".
Viena no galvenajām vērtībām, kuras bija izvirzījušas Antantes valstis, bija tautu pašnoteikšanās princips.
Līdz ar to bija skaidrs, ka pēc kara Centrālā un Austrumeiropa piedzīvos radikālu politisko pārbūvi, agrāko impēriju vietā nākot jaunām nacionālām valstīm. Vācijai un Austroungārijai vairs nebija ne iespēju, ne vēlmes pretoties šim procesam.
Polija
1. pasaules kara laikā Vācija un Austroungārija iekarotajās poļu zemēs izveidoja Polijas karalisti, kura atradās pilnīgā atkarībā no Berlīnes un Vīnes. Tomēr poļi neatmeta cerības atjaunot savu valstisko neatkarību, kuru bija zaudējuši 18. gadsimta nogalē.
Pasliktinoties Vācijas stāvoklim kaujas laukos, poļi uzsāka mērķtiecīgu virzību uz patstāvīgas valsts izveidošanu. 1918. gada 7. oktobrī Polijas karalistes Reģentu padome atlaida Valsts padomi un deklarēja nodomu atjaunot Polijas neatkarību. 23. oktobrī Reģentu padome izveidoja jaunu valdību ar Juzefu Šfježinski (Swiezynski) priekšgalā, nesaskaņojot šo soli ar Vāciju.
28. oktobrī Krakovā izveidotā Poļu likvidācijas komisija sāka pārņemt varu no austriešu okupācijas iestādēm Polijas dienvidu daļā. Novembra sākumā poļu militārās vienības uzsāka atbruņot vācu un austriešu karavīrus.
Polija savu neatkarības dienu atzīmē vienā dienā ar 1. pasaules kara noslēgumu - 11. novembrī.
Čehoslovākija
1915. gada beigās trimdā dzīvojošie čehi, kuri bija apvienojušies Ārzemju komitejā, pasludināja karu pret Austroungāriju un izveidoja Čehoslovāku nacionālo padomi. Padome formēja čehoslovāku nacionālās militārās vienības Krievijā, Francijā un Itālijā. 1917. gada vasarā Francijas un Lielbritānijas valdības atzina padomi kā čehoslovāku nācijas pārstāvniecības institūciju.
Septembrī ASV atzina nacionālo padomi par "de facto" Čehoslovākijas valdību. Jāpiezīmē, ka līdzīgu soli attiecībā uz Latviešu pagaidu nacionālo padomi vēl pirms oficiālas neatkarības pasludināšanas spēra Lielbritānija.
1918. gada 14. oktobrī Čehoslovāku nacionālo padomi pārveidoja par Pagaidu valdību. To vadīja vēlākais trīskārtējais Čehoslovākijas prezidents profesors Tomašs Gariks Masariks (Masaryk). 28. oktobrī Prāgā oficiāli tika pasludināta Čehoslovākijas neatkarība.