Dienas ziņas

Rumāņu mākslinieks ilustrē «LĀČPLĒSI»

Dienas ziņas

Leonids Kalniņš

Kā izvēlējās Lāčplēša Kara ordeņa dizainu

Kā izvēlējās Lāčplēša Kara ordeņa dizainu? Stāsta vēsturniece

Aprit simtgade, kopš izveidots un pasniegts pirmais valsts apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis. Tas tapa 1919. gada ziemā – 1920. gada pavasarī, kad karavīri vēl cīnījās Neatkarības kara ierakumos un valsts vēlējās pateikties viņiem par varonīgo rīcību, aizsargājat jauno Latvijas Republiku. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs glabā skices ar mākslinieku priekšlikumiem, kā varētu izskatīties apbalvojums.

Ordeņa dizainu izraudzījās Apsardzības ministrija skiču konkursā. Vīziju par to, kā apbalvojumam vajadzētu izskatīties, piedāvāja atzīti mākslinieki, piemēram, Burkards Dzenis, Ansis Cīrulis, Romans Suta, Konrāds Ubāns, Niklāvs Strunke. Piedāvājumi bija arī no jaunajiem talantiem ar radikālākām idejām – Jēkaba Kazaka un Valdemāra Tones.

“Mākslas vēsturnieks Dombrovskis savās skicēs pirmais piemin Lāčplēša vārdu. Sakauto Melno bruņinieku simbolizē bruņu tērpa daļa centrālajā medaljonā. Konrāda Ubāna skicēs redzam sasaisti ar Lāčplēša vārdu. Labajā pusē lentītes, šķiet, jau kaut kur redzētas, stipri vien atgādina Lāčplēša Kara ordeņa lentīti un centrālajā medaljonā Zilajam krustam mēs redzam cīņu tēlojumu,” zina stāstīt Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Numismātikas nodaļas vadītāja Anda Ozoliņa.

Ordeņa statūtos bija noteikts – Lāčplēša Kara ordeņa zīme ir baltas emaljas ugunskrusts. Tas parādījās visdažādākajās interpretācijās. “Te ir Burkarda Dzeņa piedāvātais baltais ugunskrusts, papildināts ar nacionālās krāsās ieturētām lentēm un ozolu vainagu, un Latvijas simbolu “L” burtu, un trīs zvaigznēm. Tālāk ir Niklāvs Strunke, kurš ir veidojis daudz un dažādus ordeņa elementus,” pastāstīja Ozoliņa.

Kad tapa skices, vēl nebija zināms, kas būs jānovieto centra medaljonā, jo apbalvojuma nosaukums – Viestura vai Lāčplēša – vēl nebija izraudzīts. Arī ordeņa devīze tobrīd vēl nebija izraudzīta. Devīzi “Par Latviju” ordenim piešķīra Satversme sapulce 1920. gada septembrī.

Vairākas skices nav parakstītas. Muzeja vēsturnieki secinājuši, ka, autors, visticamāk, ir Valdemārs Tone. “Pēc laikabiedru atmiņām tieši viņš ir bijis Lāčplēša Kara ordeņa vizuālās formas autors. Tātad viņa skice bijusi tā, kura ir ņemta par pamatu tālāk Jāņa Aleksandra Liberta darbam, izveidojot jau praktiski realizējamu ordeņa zīmējumu. Pēc laikabiedru atmiņām ir zināms, ka pats Valdemārs Tone ar Liberta darbu ļoti apmierināts nav bijis. Skicē mēs redzam – ir balts ugunskrusts ar centra medaljonu un sarkanas emaljas apmale. To esot Liberts patvarīgi ieviesis. Tā Tonem nav patikusi,” atklāja Ozoliņa.

Līdz bija izveidots ordeņa galīgais veidols, Jānis Aleksandrs Liberts esot izgatavojis ap 50 zīmju paraugus.

“Redzam arī šeit gandrīz vai simbolisku: līdzās vienu Tones skici un centrā Liberta veikumu. Arī pagaidām vēl nav skaidrs, kas būs centra medaljonā. Tur ir tikai Latvijas simbols šajā brīdi un uz apmalītes piezīme: “Taisīt ugunskrustu jeb dzīvības zīmi baltu iznāk neloģiski.” Acīmredzot ir iemesls, kāpēc viņš sarkano maliņu apvilka zīmei beigās,” norādīja Ozoliņa.

Beigu beigās centra medaljonā parādījās aina ar Lāčplēsi. Apbalvojumu izgatavojot, ik katrā ordenī meistars to zīmēja ar roku.

Plašāk par Lāčplēša Kara ordeni lasi un skaties šeit:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt