Jeļcina līdzgaitnieks: Krievijā 1990. gados bija nepieciešama lustrācija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Krievijā bija nepieciešama lustrācija, intervijā LTV raidījumam “De facto” atzina Borisa Jeļcina tuvākais līdzgaitnieks un Krievijas pirmais un vienīgais valsts sekretārs Genādijs Burbulis. “Vajadzēja žņaugt to hidru. Latvija taču aizliedza komunistisko partiju! Jā, arī mums vajadzēja,” norādīja Burbulis.

Daudzi atzīst, ka uzreiz pēc PSRS sabrukšanas Krievijas sabiedrību varēja glābt lustrācija un Komunistiskās partijas un ideoloģijas kriminalizēšana. Jo tad valsts resursus varētu baudīt visi, nevis bijušie kompartijas funkcionāri un tā sauktie “sarkanie direktori”. Tas bija toreizēja Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina spēkos. Viņa “labā rokā” un pirmās Krievijas valdības veidotājs bija Genādijs Burbulis, kurš Latvijas Televīzijai skaidro, ka, kaut teorētiski nepieciešama, realitātē lustrācija nebija iespējama.

“Burbulis, jūs bijāt mūsu stratēģis, mūsu ideologs. Kāpēc jūs nepārliecinājāt Borisu Jeļcinu veikt lustrāciju? Ja rakstītu kādu akadēmisko darbu, tur tā arī būtu. Bet tie taču bija īsti, dzīvi cilvēki. Mēs nevarējam rīkot kārtējo revolūciju, jo bija jāīsteno reformas, un nebūtu tad ar ko šos cilvēkus aizvietot," stāsta Jeļcina līdzgaitnieks.

Sarunā ar LTV Burbulis arī apliecina, ka 90.gadu sākumā Krievijas tauta nešaubīgi atbalstīja Baltijas valstu, tostarp Latvijas, vēlmi atgūt neatkarību.

“Borisam Jeļcinam bija kategoriski nepieņemama jebkāda vardarbības pielietošana, lai ietekmētu cilvēku izvēli. It īpaši ņemot vērā to, ka Baltijas tautu un vadības izvēle bija saistīta ar vēsturiskās taisnības atjaunošanu," norāda Burbulis.

Burbulis sasaista 1991.gada 20. janvārī Maskavā notikušo manifestāciju Baltijas atbalstam ar tās pašas dienas vakara traģiskiem notikumiem Rīgā.

“Padomju valdība nesaprata demokratizācijas procesu būtību un dziļumu," uzsver Burbulis. "Un viņiem palika pēdējais variants “mēs te ar viņiem mazliet tiksim galā, izrēķināsimies un citi nobīsies”. Jau bija Vilņa, priekš kam bija nepieciešama vēl Rīga? Es domāju, ka mūsu mītiņš kalpoja par sava veida kairinātāju. Un ja nu mēs viņus aizbiedēsim? Maskavā ko tādu sarīkot jau nebija iespējams, bet nomalēs – un ja nu sanāktu?”.

Savukārt, runājot par pašreizējā Krievijas līdera Vladimira Putina izraudzīšanos par Jeļcina pēcteci, Burbulis norādīja, ka toreiz vairs nebija tik ciešā kontaktā ar Jeļcinu un nezina, kas toreiz deva rekomendācijas un padomus. Taču Burbulis pieļāva, ka “kļūda bija nevis personālā”, jo uz visu kandidātu fona Jeļcins varēja uzskatīt Putinu par piemērotāko kandidātu, bet vienīgais, ko Jeļcins nav ņēmis vēra, bija “Putina izcelsme pēc profesijas”-  viņš bija Valsts drošības komitejas virsnieks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti