Jauns tūrisma maršruts «Baltu ceļš» ved caur Kurzemi, Zemgali un daļu Lietuvas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Tapis jauns tūrisma maršruts „Baltu ceļš”, kurā iezīmēti vairāk nekā 100 dažādi objekti. Maršruts ved cauri Kurzemei, Zemgalei līdz pat Šauļu apkārtnei Lietuvā. Izzinošais un izglītojošais maršruts veidots ar Eiropas Savienības Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam atbalstu. Vienlaikus izdots buklets un radīta mobilā lietotne, kas ļauj izzināt senatnes notikumus un iepazīstina ar dažādiem apskates objektiem.  

Lielu artavu projektā, kura  kopējās izmaksas sasniedza 763 402 eiro, ieguldīja viena no Kurzemes plānošanas reģiona projektu vadītājām Aiva Jakovela. Viņa intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka maršruts ir ļoti garš, pārsniedzot 2000 kilometru, bet to var apgūt pakāpeniski atsevišķos objektos. 

Tapis jauns tūrisma maršruts „Baltu ceļš”
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Kā sākās ideja par "Baltu ceļu"?

Ideja nāk no Lietuvas kolēģu puses, Šauļu tūrisma informācijas centra. Viņiem šī baltu senvēsture bijusi svarīga. Tā tas viss sākās, citi arī ieklausījās viņu idejās un pievienojās. Maršruts jau ir ieguvis vizuālu ietvaru – ir radīta brošūra, karte un mājaslapa. 

Kas bija komanda, kas veidoja šo tūrisma maršrutu?

Maršruta izveidē, protams, ir iesaistīti paši projektu vadītāji, kuri strādā ar Eiropas Savienības naudu. Ja projektā iesaisties ar sirdi un dvēseli, ir svarīgi saprast tēmas būtību, drēbi. Mani kolēģi Zemgalē un Šauļos, arī Nacionālās attīstības aģentūras cilvēki, ieinteresējās un pētīja šo tēmu. Piesaistījām  vēsturniekus un tūrisma speciālistus, kuri izvēlējās objektus, piemēram, Kurzemē vēsturnieku Andri Grīnbergu, Zemgalē - Normundu Jērumu (Tērvetes koka pils saimnieku), Lietuvā vienu no vadošajiem pētniekiem Vikintu Vaitkeviču. Tieši viņi bija tie, kuri cēla ārā šos vēsturiskos objektus. 

Netrūkst arī pilskalnu, kas ir ieauguši brikšņos, kur neviens nebridīs...

Objekts var būt interesants no vēsturiskā viedokļa, bet nav tik skatāms tūristam, tā mēs diskusiju ceļā ar tūrisma speciālistiem nonācām pie gala rezultāta. Starp reģioniem pieeja atšķīrās. Mums ir vairāk nekā 120 pilskalni, bet izvēlējāmies tikai dažus. Kurzemē tika ievietoti pilskalni, kuri nav aizauguši. Partneri Zemgalē akcentēja unikālākus pilskalnus un kulta vietas, kas nav tik plaši zināmas ceļotājiem. Ir arī grūtāk sasniedzami pilskalni.

Vai nebūs sarežģīti objektus dabā atrast?

Nevajadzētu būt problēmām, ja lieto modernās tehnoloģijas, esam ielikuši koordinātes, kas sasaistītas ar "Google" karti.  Esam padomājuši arī par jaunāku auditoriju, kuri var droši izmantot lietotni "GemAr", kur var ar telefona palīdzību noskatīties skaistu video.

Ko darīt tiem, kas vēlas "Baltu ceļu" iepazīt? Kā sākt? 

Drukāta informācija ir pieejama tūrisma informācijas centros Kurzemē un Zemgalē, arī Lietuvā. Mājaslapā baltucels.lv arī redzami visi maršruta objekti. Plašāku ieskatu ar vēsturiskiem faktiem, kas nav iekļauti tūrisma informācijā, var meklēt Kurzemes reģiona mājaslapā

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti