Tieši pirms gada šajā dienā Cēsīs tika atklātas vairākas piemiņas plāksnes padomju represijās cietušajiem bijušā Cēsu apriņķa iedzīvotājiem. Pašlaik ēkā, ko dēvē par Cēsu “Stūra māju”, vecajās čekas kamerās tiek veidota ekspozīcija par iedzīvotāju pretošanos okupācijas varām.
Cēsu pilsētas centrā līdzās Cēsu pils kompleksam un Svētā Jāņa baznīcai atrodas vēl kādi divi nami, kas vēsturiski saistīti gan ar nacistiskās okupācijas, gan padomju varas darbību ne vien pilsētā, bet arī kādreizējā Cēsu apriņķa teritorijā. Arī šo vēsturisko vērtību saglabāšanai jau vairākus gadus atpakaļ tapis projekts, kas paredz kādreizējo čekas kameru atvēršanu apskatei un pastāvīgās ekspozīcijas izveidošanu.
Pils ielā 7 padomju okupācijas gados atradusies Valsts drošības komitejas Cēsu apriņķa nodaļa. Savukārt otrā ielas pusē - darbojusies Cēsu apriņķa milicija un tās pagalmā saimniecības ēkā vēl aizvien atrodas padomju varas iekārtotais īslaicīgi aizturēto personu izolators, kas līdz mūsdienām saglabājies burtiski tāds, kāds tas bija 40. gadu beigās.
„Katrā kamerā es esmu iecerējusi izveidot stāstu, kāda cilvēka vai cilvēku grupas stāstu par to, kā tad viņi pretojās, lai šī te pretestības lieta būtu skaidra,” atzīmē kultūrvēstures interpretācijas un muzeju ekspozīciju veidošanas speciāliste, ekspozīcijas koncepcijas autore Elīna Kalniņa. „Tur nebūs stāsts par to, kā mani arestēja, kā mani pazemoja, kā mani izsūtīja… Nē, tur būs stāsts, pozitīvi lādēts, spēcīgs stāsts par to, ko es un mani domu biedri, ko mēs darījām, lai izrādītu pretestību okupācijas varai,” uzsver Kalniņa.
Ēkā, kur iecerēts veidot ekspozīciju, saglabājušās sešas autentiskas padomju okupācijas laika cietuma kameras, divas sardzes telpas, divas tualetes telpas un virtuve. Cēsu novada pašvaldība un Iekšlietu ministrija pašlaik ir noslēgusi līgumu par agrāko čekas un milicijas īslaicīgās aizturēšanas kameru pagalmā nomu uz 30 gadiem, kas nozīmē to, ka nokārtotas pēdējās formalitātes, kuras līdz šim traucēja projekta realizācijai, un nu var sekot praktiskie – būvniecības darbi, lai ekspozīciju, kā plānots, atklātu 2018. gada 23. augustā.
„Termiņš ir reāls, protams, problēma ir liela – vajadzīgi ir līdzekļi,” nosaka Politiski represēto apvienības Cēsu biedrības priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Ozols. „Līdzekļi ir vajadzīgi lieli, uz šo dienu ir valsts iedevusi 14 000 eiro, Kultūrkapitāla fonds ir iedevis 7465 eiro, bet līdz finālam, līdz pietiekamai naudas summai ir ļoti lieli līdzekļi vajadzīgi,” pauž Ozols.
Kopējai projekta realizācijai nepieciešams ap 40 000 eiro, lai ekspozīciju ar nosaukumu „Sirdsapziņas ugunskurs” uz Latvijas simtgades svinībām varētu atvērt plašākai publikai.
