«Abrenes istabas». Ceļojums Viļakas un pierobežas pagātnē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Viļakā šovasar apmeklētājiem vēris durvis privātais muzejs “Abrenes istabas”. Dzintara Dvinska kolekcijas eksponāti vēsta nevis par politiku, bet par reālu cilvēku reālo dzīvi.

Nosaukums ir mānīgs. "Abrenes istabu" ekspozīcija stāsta nevis par politiķu strīdiem par robežu un pat ne par nostalģiju par “zaudētajām teritorijām”. Taču tas kļūst skaidrs vēlāk, kad ar neparastā muzeja izveidotāju jau izstaigātas vecās divstāvu ēkas istabas.

Nosaukumā ir nodeva vietai un laikam. Atgādinājums par to, ka pirmskara Latvijā Viļaka, kam tad bija biezi apdzīvotas vietas statuss, ietilpa Abrenes apriņķī (līdz 1938. gadam to sauca par Jaunlatgales apriņķi), savukārt padomju laikā no 1949. līdz 1959. gadam Viļakas pilsēta bija Abrenes rajona centrs. 

Dzintars Dvinskis ved no istabas uz istabu. Ekspozīcijas istabās ir ļoti atšķirīgas, katra no tām ir par kaut ko citu. Tās vēsta gan par ēkas gandrīz simt gadu ilgo vēsturi, gan atveido pirmskara ciema dzīves atmosfēru. Arī apmeklētāju emocijas ir ļoti dažādas.

Muzeja ekspozīcija aptver periodu no 1920. līdz 1960. gadam, tātad daudz vairāk nekā tikai Viļakas pirmskara dzīves periodu. Un šajos četrdesmit gados norisinājušies visnotaļ dramatiski notikumi.

Visvecākā ēka Viļakas centrā arī ir laika lieciniece. 1941. gada jūlijā, ļoti neilgi te atradās latviešu pašaizsardzības spēku štābs. Pēc tam te iekārtojās vietēja gestapo nodaļa, pēc kara to nomainīja NKVD.

Dzintars Dvinskis veco ēku Viļakas centrā nopirka pirms vairākiem gadiem un ar ģimenes un draugu palīdzību ilgi, soli pa solim, to remontēja. Ievedot kārtību, centās, kad vien bija iespējams, maksimāli saglabāt istabu autentiskumu.

Ēkas vēsture arī ietekmēja ekspozīcijas ieceri. Viena no “Abrenes istabām” atveido NKVD vietējās nodaļas priekšnieka kabinetu. Staļina biste, vadoņu portreti, atbilstošs interjers…

Pieņemamajā telpā ir gandrīz atrakcija – tintnīca ar spalvaskātu. “Kurš ir gatavs rakstīt ar spalvu?...” Var apsēsties pie sekretāra galda, veikt ierakstu žurnālā. Pie sienām – avīzes, skrejlapas, pēckara laika aicinājumi “biedriem kolchozniekiem”. 

1940. gadā 100 000 eksemplāru metienā izdota PSRS karte. Latvija, Lietuva, Igaunija tajā ir, bet tālāk, kur jābūt Polijai, ir pelēkā zona, kuras nosaukums ir “Vācijas valsts interešu apgabals”. Polijas pilsēta Bjalistoka atrodas Baltkrievijas PSR teritorijā, bet tur, kur mūsdienās ir Čehija, ir “Bohēmijas un Morāvijas protektorāts”…

Aiz katrām durvīm ir kaut kas negaidīts. Jo Dzintars ir kolekcionārs ar divdesmit gadu stāžu, viņu aizrauj veca tehnika un viss, kas ir “retro”. Tomēr kolekcija vēl nav muzejs.

… Nelielas ciema bodītes atmosfēru Dzintars atveidojis apzināti. Konsultējas ar speciālistiem, ar to vietējo ebreju pēctečiem, kuriem pirmskara Viļakā bija šādi veikaliņi…

Istabā-“veikalā” var pieskarties vēsturei ar rokām. Piemēram, pamēģināt svērt ar vecajiem svariem ar atsvariem… Bet pēc tam pārrēķināt mārciņas un pudus kilogramos un gramos.

Abrenes istabas” apmeklētājiem ir atvērtas nedaudz neparastā laikā – izejamās dienās, bet darba nedēļas laikā tikai stundu pusotru vakaros. Vislabāk ir iepriekš piezvanīt, jo Dzintars ir telekomunikāciju speciālists un darba dienās strādā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti