Grāmatas "Jērs un lauva Rimbenieks" autore ir Ēvalda Rimbenieka mazdēla - Ēvalda Kuplis dzīves biedre, rakstniece Džēna Kuplis (Jan Kupliss), kura šobrīd viesojas Latvijā un ir klātesoša grāmatas atvēršanas notikumos. Ēvalds Rimbenieks traģiski gāja bojā pēc padomju varas veiktajām vajāšanām, taču saglabājušās vēstules un fotogrāfijas, kas kļuvušas par pamudinājumu grāmatas tapšanai.
"Mēs dzīvojam Austrālijā no 1948. gada. Visa ģimene izbrauca no Liepājas, pa priekšu uz Vāciju, no turienes aizbraucām, kad biju sešus gadus vecs. Visu laiku esam bijuši Austrālijā. Mani vecāki tā arī ne reizi neatbrauca, bet es pirms četriem gadiem atgriezos pirmo reizi," stāsta Ēvalds Kuplis, Ēvalda Rimbenieka mazdēls.
Latvijā iepriekš viesojušies 2019. gadā, klātesot vietās, kas redzamas ģimenes fotogrāfijās.
Arī šoreiz aizgājuši līdz Ēvalda Rimbenieka piemineklim, kas Liepājā atrodas par godu pilsētas mēram nosauktajā Rimbenieka ielā. Viņš daudz darījis, lai Liepājā uzplauktu gan kultūras dzīve, gan ekonomika, stāsta rakstniece Džēna Kuplis. Mazdēls Ēvalds Kuplis bija tik mazs, ka par savu vectēvu zinājis ļoti maz, vecāki par to nav runājuši, tāpēc grāmatas izdošana arī viņam ļaus uzzināt daudz vairāk.
"Esmu laimīgs, ka Džēna ir bijusi tik spēcīga visu ko izlasīt, nopētīt, es tagad varu vairāk iemācīties par tiem laikiem, ko viņš bija darījis šeit Liepājā un priekš Latvijas Rīgā," saka Ēvalds Kuplis.
Ēvalds Rimbenieks ir dzimis 1888. gada 10. aprīlī, Aizvīķu, tagadējā Gramzdas pagasta "Rimbeniekos" zemnieka ģimenē. Ir bijis Latvijas baptistu mācītājs un sabiedriskais darbinieks. 1934. gadā aptuveni divus mēnešus bijis arī Latvijas finanšu ministrs, 2. un 4. Saeimas deputāts, kā arī ilggadējs Liepājas domes priekšsēdētājs (1922—1928; 1934—1940).
Grāmatas autore Džēna Kuplis jau iepriekš uzrakstījusi par sava vīra tēva ģimeni, tāpēc šķitis tikai godīgi uzrakstīt arī grāmatu par mātes dzimtas ļaudīm. Par vectēvu bijušas ļoti skopas ziņas.
"Bet kādu dienu, kad Ēvalda, mana vīra vecāki bija jau miruši, es tīrīju māju un atradu kasti, kur bija daudz lietu no Ēvalda Rimbenieka, kastē bija dažādas vēstules, dokumenti pase un daudzas fotogrāfijas. Tas piešķīla dzirksteli manai ziņkārībai par šo vīru. Es izlēmu, ka izlasīšu pēc iespējas vairāk par Ēvaldu Rimbenieku, lai to iekļautu grāmatā," stāsta Džēna Kuplis.
Viņa lasījusi visu, kas pieejams periodikā, izmantojusi kā avotu arī vietējo laikrakstu "Kurzemes Vārds", un kopā ar "Google", sēžot mājās Austrālijā, izceļojusi gluži vai visu Latviju.
Visbeidzot piesaistījusi arī profesionālu tulku, kas ļāva notikt šai grāmatai, stāsta autore.
"Kastē, ko es atradu, bija 40 vēstules, no tām es spēju nolasīt sajūtas un tam, kam šis vīrs ticēja. Viņš bija ļoti inteliģents, līdzjūtīgs, domājošs, daudzpusīgs un laipns cilvēks. Tieši šīs rakstura iezīmes ir attainotas grāmatā un tās nosaukumā."
"Jērs un lauva Rimbenieks" tāds ir grāmatas nosaukums. Viņš prata nomierināt cilvēku pūļus un prata ar viņiem sarunāties, dzīvojis pieticīgi, saka autore. Arī citu grāmatu autori uzsvēruši, cik viņā bijis īpašs cilvēks.
Jautāta par padomju varai nevēlamās personības Ēvalda Rimbenieka dzīves noslēgumu, Džēna Kuplis saka: "Tas, protams, nav skumjš stāsts tikai Rimbeniekam, bet 15 tūkstošiem cilvēku, 1941. gada 14. jūnijs, kad pie viņa durvīm pieklauvēja trijos no rīta, viņa mazajā mājiņā Aizputē. Šķiet viņš jau zināja, kas viņu sagaida.
Viņš 18 mēnešus atradās Vjatlagas nometnē. Viņš tika nogalināts, mira 1943. gada janvārī, cik mums ir zināms, ziemas vidū tur nebija iespējams izrakt kapa vietu."
Grāmatas autore atradusi tikai vienu dzīvu cilvēku, kurš personīgi pazinis Ēvaldu Rimbenieku, viņai tad bijusi seši gadi - Inta Čukurs, vēlāk Augstroze, kura tagad dzīvo ASV. Savukārt Intas Augstrozes mazmeita Lija Hanzovska, kura uzaugusi Amerikā, pašlaik spēlē Liepājas simfoniskajā orķestrī.
Grāmatas "Jērs un lauva Rimbenieks" atvēršana 1. novembrī notika Liepājas Centrālajā Zinātniskajā bibliotēkā, bet 23. novembrī gaidāma Rīgā, Okupācijas muzejā. Grāmatu izdevusi izdevniecība "KALA Raksti".
