Par kataloniešu jūrasbraucēja Žaumē Ferera dzīvi un likteni ir zināms gaužām maz. Skaidrs vien tas, ka viņš bijis kuģa kapteinis, dzimis un dzīvojis 14. gadsimta Maljorkā, kas tolaik piederēja Aragonas karalistei. Dažos pētījumos izteikts pieņēmums, ka Žaumē tēvs Maljorkā ieceļojis no Dženovas, un jūrasbraucēja itāliskais vārds bijis Džakomino Ferrārs. Vienīgais konkrētais datums, kas saistās ar Žaumē Ferera dzīvi, atrodams t.s. Katalāņu atlantā – 1375. gadā Maljorkā tapušā pasaules kartē, kas dāvināta Francijas karalim Šarlam VI Valuā un tiek uzskatīta par modernās kartogrāfijas aizsākumu. Tās autori ir Maljorkā dzīvojušie ebreju kartogrāfi, tēvs un dēls Kreskess Ābrams un Jehuda Kreskess. Karte visai precīzi atspoguļo Vidusjūras un Melnās jūras aprises un tām piegulošās zemes, taču, jo tālāk no šiem eiropiešiem gadu tūkstošus pazīstamajiem ūdeņiem, jo mazāk tā atbilst mūslaiku ģeogrāfijas priekšstatiem. Āfrikas piekraste adekvāti iezīmēta līdz Bohadora zemesragam, kas atrodas tagadējās Rietumsahāras piekrastē uz dienvidiem no Kanāriju arhipelāga. Tolaik tas bija tālākais dienvidrietumu punkts, līdz kuram sniedzās eiropiešu ģeogrāfiskās un navigācijas zināšanas. Taču vēl uz dienvidiem no šī zemesraga okeānā kartogrāfi iezīmējuši kuģi ar Aragonas karalistes karogu, un pierakstījuši: "Žaumē Ferera kuģis devās ceļā uz Zelta upi Sv. Labrenča dienā, 1346. gada 10. augustā."
Lielākā daļa no zelta, kas viduslaikos nonāca Eiropā, tika iegūta atradnēs toreizējā Mali impērijā uz dienvidiem no Sahāras. No šejienes kamieļu mugurā dārgmetāls ceļoja cauri tuksnesim uz Vidusjūras dienvidu piekrastes ostām un apmaiņā pret eiropiešu precēm sasniedza mūsu pasaules daļu. Līdz ar zeltu ceļoja arī stāsti par tā izcelsmes vietu un arī teiksmaino Zelta upi, kuras sākums meklējams šai zemē. Un arī Katalāņu atlanta kartē redzams melnādains karalis, un piezīme vēsta, ka tas esot Muse Mellī, melnādaino Ginevas ļaužu valdnieks, kurš esot bagātākais un spožākais no visiem valdniekiem, pateicoties viņa zemē rodamajam zeltam. Attēlotais ir reāla vēsturiska persona: Mali impērijas valdnieks Musa I, kurš valdīja 14. gadsimta pirmajā pusē un kura valdīšanas laiku dēvē par Mali impērijas zelta laikmetu. Pieņēmis islāmu, Musa 1324. gadā devās svētceļojumā uz Meku un esot vedis līdzi tik daudz zelta, ka tas pamatīgi satricinājis šī dārgmetāla tirgu Tuvajos Austrumos. Droši vien jau pēc dažiem gadiem ziņas par pārbagāto moru karali sasniedza Eiropu un pamudināja kapteini Fereru doties meklēt teiksmaino Zelta upi, kas, jādomā, mums šodien zināma kā Senegāla.
Katalāņu atlants nesniedz nekādas ziņas par to, vai Žaumē Ferers atgriezās no sava kuģojuma aiz toreizējās eiropiešu pasaules robežām. Tikai 19. gadsimta sākumā atklātībai kļuva pieejami viduslaiku Dženovas republikas slepenie arhīvi, un tajos tika atrastas ziņas par, kā bija teikts, "katalonieti Džoannisu Fernē", kurš devies meklēt Zelta upi, taču par kura kuģi pēc tam nekas neesot dzirdēts. Tas mudina domāt, ka uzņēmīgais maljorkietis un viņa ceļabiedri varētu būt gājuši bojā, tomēr nav izslēgts, ka viņi atgriezušies, bet ziņas par ekspedīcijas rezultātiem tādu vai citādu iemeslu dēļ nav saglabājušās līdz mūsdienām. Katrā ziņā, ja Žaumē Ferers tiešām sasniedza ūdeņus uz dienvidiem no Bohadora raga, viņš par nepilniem simt gadiem apsteidza pirmo zināmo eiropieti, kurš sasniedzis šos platuma grādus, portugāļu jūrasbraucēju Žilu Ianišu.
