Lauksaimnieks Jānis Freimanis Beverīnas novadā pirms vairākām dienām savus rapšu laukus nomiglojis pret bīstamo krustziežu spīduli, tomēr dažus kaitēkļus augos vēl var atrast. Saimnieks cer, ka lielu skādi izdzīvojušie kukaiņi vasaras rapsim nenodarīs, daudz vairāk viņu satrauc EK lēmums.
"Tas ir cīņā pret visādiem grauzējiem, kur gan bite īsti nav, jo bite vairāk ir apputeksnētājs, zietputekņu savācējs un medus vācējs. Krustziežu spīdulis apēd mazo asnu, kamēr viņš vēl dīgst ārā. Ja viņš nebūs kodināts... ir pat bijuši gadījumi, kad ar visu kodināto apēd tā, ka nekas pāri nepaliek," stāsta Freimanis.
Šāds lēmums vasaras rapša audzēšanu Latvijas apstākļos draud iznīcināt pilnībā, jo zemniekiem šobrīd nav pieejama cita alternatīva, kā augus aizsargāt pret bīstamajiem kaitēkļiem. Vidzemes reģionā šobrīd aptuveni 70% no kopējiem rapša sējumiem aizņem tieši vasaras rapsis.
"Ir viena iespēja, tas ir miglot vēl pa melnu zemi. Es gan nezinu, vai tā ir mazāka slodze videi, jo šī moglošana tiks veikta vismaz 3 līdz 4 reizes vairāk," atklāj Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības komercdirektore Zinta Jansone.
Tiesa gan, daudzi rapša audzētāji ir atraduši kompromisu ar biškopjiem, un lauki galvenokārt tiek migloti pirms rapša ziedēšanas.
Zemnieku saimniecības "Gaiķēni" saimnieks Olafs Gaiķēns, kura īpašumā ir ap 100 bišu saimju, gan ar vietējiem rapšu audzētājiem sadzīvo.
"Es saprotu, ja tur sēklu apstrādā, nu cik tur var aiziet augā, praktiski tas ir mikroskopiski. Bet ja apstrādā visu augu, tā ir pavisam cita lieta," saka bitenieks.
EK lēmusi, ka sākotnēji liegums lietot atsevišķas grupas augu aizsardzības līdzekļus būs spēkā divus gadus. Tikmēr lauksaimnieki Vidzemē vasaras rapša sējumus, visdrīzāk, aizstās ar labību.
