Valmieras pilsēta vēlas būvēt industriālo parku, kur izvietot vairākus rūpnieciskus uzņēmumus, tomēr pilsētas teritorijā tam neesot vietas, jo deviņdesmitajos gados viss ir privatizēts un atpirkt zemi no privātīpašniekiem esot pārāk dārgi, tāpēc tiek lūgts blakus esošajam Beverīnas novadam atdot savu zemi Valmierai. Novada vadībai iebildumu pret šo nav, jo pretī tiek solītas darba vietas. Tomēr pretenzijas sāk izteikt iedzīvotāji, kuri grib tāpat kā līdz šim dzīvot pie meža, nevis blakus skursteņiem. Tikmēr Valmierā skaidro, šī esot vienīgā iespējamā vieta industriālajam parkam.
"Ir pieejama 20 megavatu elektrība, dzelzceļa infrastruktūra pa vidu, blakus ir ūdens, gāze, optiskais tīkls, sakari. Tātad visa iespējamā infrastruktūra," stāsta Valmieras pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Baiks.
2014.gada decembrī Beverīnas novads izsludināja publisko apspriešanu par teritorijas atdošanu Valmierai. Lai gan tas ietekmēšot aptuveni 20 tuvumā esošās mājas, novada vadība noteikusi, ka sabiedriskā apspriešana būs uzskatāma par notikušu, ja tajā piedalīsies vismaz 134 cilvēki.
"Šķiet, ka tiek spēlēta demokrātija. Vēl šodien Valmieras novada pašvaldība paziņoja, dariet, ko jūs gribat, šeit būs industriālais parks. Tas vairāk liecina par autoritārismu, par to, ka viss tiek nolemts aizkulisēs, nevis diskusijās, sarunās un pilsoniskas sabiedrības ietvaros," uzskata Beverīnas novada iedzīvotāja Aija Freimane.
Jaunajam industriālajam parkam tiks atvēlēta 110 hektāru liela zemes platība. Lielāko teritorijas daļu klāj valstij piederoši meži. Lai uzceltu jaunās rūpnīcas, 60 hektāru zonā pilnīgi noteikti tikšot likvidēti koki.
"Šis ir "Latvijas valsts mežu" apsaimniekošanas plāns. 2018.gads kailcirte pēc vecuma. Neatkarīgi no tā, vai mēs kaut ko darīsim vai nedarīsim, šeit kailcirte būs," Latvijas Televīzijas raidījumam "Vides fakti" rāda Valmieras mērs Baiks.
Tomēr "Latvijas valsts meži" (LVM) parasti pēc izciršanas iestāda jaunus kokus.
"Tas bija mežs, kurā mēs stādījām kokus un mums vēl teica, ka mēs varēsim skatīties, kā tie izaug, bet, tā kā tos tagad izzāģē, mēs to nevarēsim redzēt," saprot Beverīnas novada iedzīvotājs Alens.
Arī gados vēl jaunais Alens ir ļoti apbēdināts par plānoto meža likvidēšanu, pie tam šajā vietā LVM ir ieguldījuši līdzekļus mežu atjaunošanai. Apbēdināts ir arī Ritvars, kurš nupat atgriezies no studijām Rīgā un bija plānojis šeit attīstīt bioloģisko lauksaimniecību.
"Tas sabojās zemi. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nelaidīs cauri tirdzniecībā pārtiku, kas audzēta blakus industriālajam parkam," raidījumam "Vides fakti" sacīja Beverīnas novada iedzīvotājs Ritvars Kalniņš.
Industriālajā parkā sākotnēji varētu darboties divi uzņēmumi, viens ražot OSB skaidu plāksnes, otrs pārstrādāt kaņepju stiebrus. Nākotnē plānots izveidot arī citas ražotnes, taču nevienam nav ne jausmas, kādas būs ražotnes un kādu ietekmi uz vidi tās atstās.
Šobrīd industriālais parks ir kaķis maisā un tuvējiem iedzīvotājiem nav ne jausmas, kādi skursteņi nākotnē kūpēs pie viņu mājām.
Tas parāda, cik nepārdomāta ir valsts politika, ļaujot pašvaldībām cīnīties savā starpā par darba devējiem, nedomājot par valsti kopumā. Ja būtu valstiska domāšana, tad šādu centru būvētu pie kādas citas pilsētas, kur nevajadzētu likvidēt mežu. Taču izskatās, ka projekts realizējams visiem iespējamiem līdzekļiem.
Valmiera projekta īstenošanai gatava atvēlēt 15 miljonus eiro, lielākoties Eiropas fondu naudas. Beverīnas novada iedzīvotāji progresa vārdā nevēlas upurēt savu zemi, nav arī zināms, cik darba vietas no 200 sākotnēji plānotajām tiks vietējiem iedzīvotājiem.
"Tādu garantiju neviens nedod, darba devējs pieņems darbā cilvēkus pēc attiecīgās kvalifikācijas," sacīja Beverīnas novada domes deputāts Sandris Brālēns.
Jāpiebilst, ka vēl nesen Beverīnas novadam par aptuveni 20 000 eiro tika izstrādāta integrētā attīstības programma, kurā var lasīt tādas frāzes kā:
šeit atbalstāmas tādas uzņēmējdarbības jomas, kas neapdraud novada dabas un kultūras vērtības.
Turklāt pēc teritorijas plānojuma, kura izstrādei arī tērēts laiks un nauda, industriālā parka vietā bija plānots izveidot kapsētu. Kā redzams, no ilgtermiņa plānošanas nav bijusi nekāda jēga, vienīgi nelietderīgi izlietoti ievērojami naudas līdzekļi.
"Kapiem arī vieta pietiks. Ja jūs interesē kapu attīstība, tad mūs interesē darba vietu attīstība," sacīja Valmieras pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Baiks.
Cilvēki, kuri pretojas dažādiem rūpnīcas projektiem, parasti tiek ierindoti valsts ekonomikas sagrāvēju kategorijā, taču netiek skaidrots, kāpēc tik bieži rūpnīcas vēlas būvēt uz mežu rēķina vai upju krastos, vai pie iedzīvotāju mājām. Rūpnīcām var izvēlēties piemērotākas vietas, lai neciestu apkārtējā vide un cilvēki. Iebildumi nav pret darba vietām, mūsdienās attīstītās valstis jau sen vairs necenšas savā teritorijā attīstīt rūpniecību, kurā nepieciešams strādāt zemu kvalificētiem cilvēkiem.
Tā nav moderna un ilgtermiņa domāšana – uzbūvēt pēc iespējas vairāk rūpnīcu. Tā vietā Valmierai, iespējams, vajadzētu attīstīt informācijas tehnoloģiju uzņēmumus. Tā būtu videi draudzīgāk un nevajadzētu arī izzāģēt mežu. Tā kā Beverīnas novada iedzīvotājiem radušās nopietnas aizdomas par to, ka Valmiera ar šo projektu vēlas izkrāpt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, raidījums "Vides fakti" pētīs, vai šeit nav jāstrādā Eiropas Savienības naudas tēriņu uzraugošajām iestādēm, jo runa ir par miljoniem un kādam var paslīdēt roka.
