Laši un taimiņi lielāko savas dzīves daļu pavada sālsūdenī, tomēr nārstot šīs zivis dodas saldūdens upē. Diennaktī tie var nopeldēt pat 100 kilometru lielu attālumu, protams, ja netraucē maluzvejnieku tīkli.
Nārstot visi laši un taimiņi dodas vienlaicīgi, tāpēc no 1.oktobra līdz 15.novembrim tos ir aizliegts tvarstīt.
Mātītes nārsto vietās ar akmeņainu grunti. Ar asti tiek izrakta līdz trīs metrus gara bedre, kur tiek iznērsti ikri. Pēc tam tēviņš ikrus apaugļo un mātīte ligzdu aizrok. Jaunie kāpuri izšķiļas pavasarī.
Aptuveni divu gadu vecumā jaunie laši dodas uz savu ierasto vidi – jūru. Tikai aptuveni desmit procentiem no jaunās populācijas jūrā izdodas izdzīvot.
Sasnieguši dzimumgatavību, laši un taimiņi dodas nārstot. Tāpēc ir ļoti svarīgi tos šajā brīdī likt mierā, citādāk šo zivju populācija nāktonē var tikt būtiski apdraudēta.
Lai glābtu lašus un taimiņus, katru gadu zivju audzētavas Latvijas upēs ielaiž simtiem tūkstošus mazuļu. Kamēr vieni cenšas glābt šīs zivis, tikmēr citi domā tikai par savu vēderu un to, kā piepildīt naudas maku.
Robežsargi un VVD inspektori dodas reidos pa Latvijas upēm. Kopā ar viņiem Ventspilī bija Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti". Venta ir gana iemīļota gan lašu un taimiņu, gan makšķernieku vidū. Tomēr ar tīkliem šīs zivis upē ir aizliegts ķert un nārstošanas laikā nav atļauts arī tās makšķerēt.
"Lasis sāka nākt Ventā no jūras augustā, septembrī un tagad, šajā brīdī, visvairāk varam lašus manīt nākam no jūras," reida laikā pastāstīja VVD inspektors Miervaldis Apsītis.
No Ventspils inspektori devās pa upi uz augšu. Kamēr nēģus ar murdiem upē atļauts gūstīt, tikmēr par lašu ķeršanu makšķerniekiem šobrīd vajadzētu aizmirst. Neskatoties uz to, ātri tiek pamanīts tīkls, kas domāts tieši šīm zivīm. Inspektori izvelk tīklu ārā no upes. Izskatās, ka tas izlikts pavisam nesen un tajā pamanījies iekļūt tikai viens lasis.
"Šī ir tā zivs, kuras dēļ malu zvejnieki ir sarosījušies," sagūstīto lasi rāda Miervaldis Apsītis.
Inspektora darbs ir gana bīstams, jo nereti malu zvejnieki ir bruņojušies un ar ieročiem rokās gatavi aizsargāt sevi un savu lomu. Pie rokas viņus pieķert esot visai grūti.
"Gadījums bija, kad kopā ar policistiem braucām, ar bisi gribēja mūs baidīt, ar skrotīm šāva uz mūsu pusi. Mēs pasignalizējām pretī, un tad to cilvēku vairs nevarēja atrast. Bija liels plunkšķis ūdenī. Neatradām, kur palika," starpgadījumu atceras Miervaldis Apsītis.
Lai atrastu nelegālos tīklus, tiek izmantota speciāla ierīce, saukta par kaķi.
"Mums galvenais, lai viņš iet pa upes grunti. Jāiet pa pašu apakšu, lai uztvertu tīklu," stāsta Apsītis.
Drīz vien iestājas tumsa, kad ir īstais brīdis, jo aktīvi sāk strādāt maluzvejnieki. Ventā katru nakti inspektori izvelk aptuveni desmit nelegālus tīklus.
Vakaros, kad aiztaisa Ventu pilnībā ciet, kad vairs netiek neviena zivs augšā, tad notiek vislielākie kaitējumi. Mēs cenšamies katru nakti tādus tīklus neatstāt," raidījumam "Vides fakti" pastāstīja Miervaldis Apsītis.
Lai cīnītos ar maluzvejniekiem, ir jābūt ļoti viltīgiem. Likuma pārkāpēji cenšas cits citu pasargāt un visā upē tiem strādā svastarpēja apziņošanas sistēma. Makšķernieki vaktē VVD darbiniekus un, tiklīdz upē parādās uzraugu laiva, malu zvejnieki pazūd kā nebijuši, atstājot upē vien tīklus. Tāpēc inspektoriem ir jābūt ļoti radošiem, jāmēģina neviena nepamanītiem upē ielaist laivu un tumsas aizsegā piezagties klāt likuma pārkāpējiem.
"Labvakar. Valsts vides dienesta inspekcija. Ko jūs šodien makšķerējāt?" naktī sastaptajam vīram jautāja Miervaldis Apsītis un saņēma atbildi: "Medībās biju." Nekas nelikumīgs šī kunga laivā netiek atrasts.
Tā kā maluzvejnieku Ventas apziņošanas sistēma jau ir pilnībā nostrādājusi, inspektori pārceļas uz krietni mazāko Užavas upīti. Reida dalībnieki, neviena nepamanīti, ielaiž savu laivu ūdenī un drīz vien tiek atrasts pirmais tīkls.
Inspektori ar mazo laiviņu naktī dodas pa Užavu tālāk jūras virzienā.
Tiek atrasts vēl viens tīkls, kas novilkts pāri visai upei – no viena krasta līdz otram.
"Retu reizi ir tā, ka nav tīklu šeit. Ir gadījies, ka reida laikā izvelkam 11 tīklus. Tad var vidēji parēķināt, cik gada griezumā salasās," raidījumam "Vides fakti" pastāstīja VVD inspektors Elvijs Ziemelis.
Lašu un taimiņu nārsta laikā inspektori reidos dodas teju katru nakti. Nemz negribas iedomāties, kas notiktu ar Latvijas lašu populāciju, ja visi tīklī tā arī tiktu atstāti upēs. Sodi par lašu un taimiņu tvarstīšanu ir bargi. Tiem, kuri tiek pieķerti pie rokas, jāmaksā 143 eiro par vienu tīklā iekļuvušo zivi.
Pēc neliela brītiņa reida inspektori uzduras kārtējām maluzvejnieku izliktajām lašu un taimiņu lamatām. Šis tīkls kļuvis gandrīz liktenīgs diviem lašiem, kurus palaž brīvībā. "Divas dzīvības lielajām mammām izglābām," atzīst Miervaldis Apsītis. Trijās stundās izņemti četri tīkli. Tas apliecina, ka malu zvejniecība Ventspils pusē rit pilnā sparā.
Reida laikā pie rokas neviens malu zvejnieks netika pieķerts, tomēr Užavas upe tagad līdz nākamajam vakaram ir tīra no tīkliem, un vismaz šajā naktī lašu mammas būs tikušas līdz savai nārstošanas vietai.
