Bioloģiskais pulkstenis ir smadzeņu centrs vai centru grupa, kas nosaka cilvēka darbības ritmu atbilstoši diennakts laika sadalījumam. Šis centrs ir ļoti svarīgs, jo regulē dzīvības uzturēšanas un saglabāšanas funkcijas, raidījumam skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Leons Blūmfelds.
Cilvēka ķermeņa funkcijas nav nemainīgas diennakts laikā – tās pielāgojas gan gaismai, gan tumsai, gan lielākiem aktivitātes periodiem, atpūtai un atjaunošanās procesa vajadzībām. Arī sāpju slieksnis dažādos diennakts periodos ir dažāds.
Daba ir ieplānojusi, kā jāmainās organisma funkcijām un tam jānotiek pakāpeniski, norādīja Blūmfelds.
Teorētiski Latvijai tuvāks ir ziemas laiks, tas nozīmētu, ka vasarā mums diennakts gaišo laiku sanāktu baudīt mazāk.
Tagad mēs piecus mēnešus dzīvosim pēc ziemas laika, un eksperts apgalvo, ka tā procedūra, ko veiksim pavasarī, proti, pagriezīsim pulksteņa rādītājus par stundu uz priekšu, veselībai ir daudz bīstamāka.
“Apmēram par 8% pieaug satiksmes negadījumu apjoms pēc šī te laika. Cilvēki ir miegaināki, vairāk noguruši. Par apmēram 10% - 12% pieaug infarktu daudzums, dažādu saslimšanu daudzums. Liela daļa cilvēku biežāk dodas pie ārsta. “Ātrajai palīdzībai” vairāk izsaukumu. Tā ir pietiekami nopietna medicīniska problēma,” atzina Blūmfelds.
Protams, vieni cilvēki mazāk, citi vairāk izjūt veselības problēmas pulksteņa rādītāju pārgriešanas dēļ. Spriests arī, ka ekonomiskie apsvērumi, kā dēļ tiek realizēta laika grozīšana, nav attaisnojušies, un Blūmfelds uzskata, ka pārstāt grozīt pulksteni būtu būtisks ieguvums.
Tomēr par spīti sabiedrības nepatikai pulksteni pārgriezīs arī turpmāk.
