Robots atradis liecības par dzīvībai piemērotu ūdeni uz Marsa

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Marsa izpētes pašgājējs robots „Curiosity” atradis liecības, ka uz planētas savulaik bijuši piemēroti apstākļi dzīvības pastāvēšanai. ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde ziņo, ka pašgājēja analizētajā iežu paraugā konstatēti mālu minerāli. Tie liecina, ka iezis veidojies ūdeņainā vidē, un ūdens skābuma līmenis bijis salīdzinoši neitrāls. Paraugs iegūts reģionā, kur iepriekš tika atklātas liecības par senas upes gultni. 

Pusgadu pēc nosēšanās uz Marsa pašgājējs robots - zinātniskā laboratorija „Curiosity” atradis pazīmes, kas liecina par dzīvībai piemērotiem apstākļiem tālā pagātnē. Pašgājējs pēta Geila krāteri, kas atrodas nedaudz uz dienvidiem no Sarkanās planētas ekvatora. Izpētes apvidū ir dažāds iežu sastāvs, un nevienmērīgais reljefs ļaus iegūt paraugus no dažādiem ģeoloģiskā laika periodiem.

Jau neilgi pēc nosēšanās uz Marsa augustā „Curiosity” atrada pazīmes par senas upes gultni. Gan reljefs, gan noapaļotu akmeņu klātbūtne liecināja par to, ka šeit kādreiz plūdis ūdens. Tagad, šajā pašā reģionā veicot urbumu nogulumiežos, un analizējot iegūtos paraugus, tajos atklāti māla minerāli. Šo māla minerālu tips, un kā arī salīdzinoši mazais sāls daudzums paraugos liecina, ka nogulumieži veidojušies saldūdens apstākļos. Tas ir, iežu veidošanās procesā bijis iesaistīts ūdens ar salīdzinoši neitrālu pH līmeni. Tādēļ uz planētas varētu būt bijuši primitīvām dzīvības formām piemēroti apstākļi.

„Esam atklājuši dzīvībai piemērotu vidi, kas ir tik labdabīga un dzīvībai piemērota, ka, ja - mēs būtu bijuši tur un tur būtu šāds ūdens, mēs to droši vien varētu dzert,” informē Kalifornijas Tehnoloģiju institūta zinātnieks Džons Grocingers.

Minerālu sastāvā konstatēti arī dzīvības pastāvēšanai nepieciešamie elementi - ūdeņradis, ogleklis un skābeklis. Pētnieki norāda, ka jaunie dati ļauj pilnveidot priekšstatu par to, kā Sarkanā planēta izskatījusies pagātnē. Ļoti tālā pagātnē. Ir grūti noteikt precīzu nogulumiežu vecumu, bet zinātnieki uzskata, ka tie varētu būt vismaz 3 miljardi gadu. Tajā pašā laikā tiek uzsvērts, ka būs jāanalizē vēl citi nogulumiežu paraugi, lai apstiprinātu pēdējā urbumā iegūtos datus. Tas gan nemazina NASA Marsa izpētes programmas vadošā zinātnieka Maikla Meiersa sajūsmu.

„Tas ir liels atvieglojums, ka nolaižoties uz Marsa gandrīz uz karstām pēdām mēs atrodam liecības par ūdeni. Mēs jau redzējām senas upes gultni. Un tagad tuvu pie virszemes atrodam iezi, kura sastāvs liecina par neitrāla pH līmeņa vidi. Tās ir lietas, kuras cerējām atklāt, lai atrastu vietu, kas pagātnē varētu būt bijusi apdzīvojama. Manuprāt, tas ir fantastiski!" sacīja zinātieks.

NASA komanda jau plāno, kur pašgājējs robots „Curiosity” jeb no angļu valodas „Zinātkāre” dosies tālāk, lai ņemtu jaunus iežu paraugus. 2,5 miljardu dolāru vērtās laboratorijas mērķis ir sasniegt krātera vidū esošo kalnu, lai izpētītu paraugus no dažādiem Marsa attīstības ģeoloģiskajiem laikmetiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti