Pilsētas iedzīvotāji vasarās un rudeņos, būs pamanījuši, ka centrā kastaņas vai liepas daudzviet ir nodzeltējušas – tās ir sekas sāls kaisīšanai ziemā. Ziemā koki sāļus neuzņem, bet, laikam paliekot siltākam, sākas augu veģetācijas periods un tiem ir nepieciešamas barības vielas, ko augi uzņem caur saknēm, tāpēc sāls uzkrāšanās augsnē ir bīstama. Pētnieki ir atdzinuši, ka Rīgā sāls tiek kaisīts pārspīlētos daudzumos.
"Sāls uzkrājas augsnē," raidījumam "Vides fakti" vēsta arhitekts Pēteris Blūms. Viņš uzskata, ka, ja kāds saka, ka šo jautājumu nevar atrisināt, tad šādā brīdī vajag lietot instrumentu, kuru sauc par galvu.
"Man šķiet, ka runāt par sāls tēmu ir diezgan spekulatīvi. Par šo lētumu mēs maksājam ar saviem apaviem, ar dzīvnieku dzīvībām, kokiem, kuru mūžs saīsinās, nerunājot par izdevumiem, kas attiecas uz māju labošanu," saka arhitekts Blūms.
"Viss ir aprēķināts, skatīts un vērtēts, tāpat arī sniega kausēšanas mašīnas," raidījumam stāsta Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) pārstāve Ilze Dišlere: "Bet, kā jau mēs šobrīd redzam, sāls ir vislētākais, ātrākais un ērtākais veids, ko izmantot. Jāņem arī vērā, ka autovadītājiem ir ļoti augstas prasības, viņi grib, lai ziemā brauktuve būtu tāda pati kā vasarā, līdz ar to, lai nokausētu ledu un sniegu no brauktuves, sāls ir vienīgais reaģents, kas to var izdarīt."
Pēteris Blūms skaidro, ka vārāmā sāls izšķīst ūdenī un iesūcas porainos minerālos: "Tā ir iela, kieģeļi, apmetums, kaļķa apmetums, jo tas ir poraināks par cementa apmetumu. Kopā ar ūdeni šie sāļi var migrēt tālāk aiz apmetuma uz mūri un tad, kad ir silts un sauss, šie sāļi kristalizējas un atspiež poras un krāsu, respektīvi, palielina tilpumu un veidojas erozija."
Arī iedzīvotāji ir sašutuši. Dainis saka, ka kurpes acīmredzami tiek bojātas: "Mums ir citi klimatiskie apstākļi, akmentiņus bārstīt nevar, taču par to ir jādomā gudrākiem cilvēkiem." Tikmēr Aleksejs bilst, ka brīžiem var redzēt to, ka dažviet uz ceļa redzamas sāls kaudzes ap diviem līdz trim kilogramiem. Staigājot ar suni, redz to, ka sunim kož ķepās, taču, ja ir lietots kāds stiprāks maisījums, tad ķepās rodas iekaisums.
Savukārt Līga domā, ka sāls suņu saimniekiem ir apgrūtinājums, lai izietu normālā pastaigā. Sunim vienmēr salst ķepas, tas izvēlas sniegu un pēc katras pastaigas ķepas ir jāmazgā.
Jaunie ķīmiķi veica eksperimentu par to, kas notiek ar ādas zābakiem, ja tie nonāk saskarē ar sāli. Eksperimenta rezultātā atklāja to, ka sāls no kartupeļa ir izvilkusi visu mitrumu un tieši tas pats notiek ar ādas zābakiem.
Rīgā uz mazas nozīmes ielām tiek kaisīta smilts, taču ar citu sniega kausēšanas un pretslīdes līdzekļu lietošanu jābūt uzmanīgiem, savādāk pilsētas notekūdeņu un kanalizācijas sistēmas kādu dienu var aizdambēties un pārplūst.
Arhitekts Pēteris Blūms saka, ka uzzinājis, kas notiek cituviet Eiropā. Maskavā vārāmo sāli nelieto, taču Pēterburgā šis ķīmiskais savienojums tiek izmantots pilsētas ielās. Viņaprāt, vajadzētu sākt ar to, ka ir jānosaka sāls kaisīšanas aizliegums visam Rīgas vēsturiskajam centram, jo tas iekļauts UNESCO Pasaules mantojumā un pilsētas pašvaldība kaisa zem pamatiem sāli, lai ātrāk to piebeigtu. Tikmēr iedzīvotāji joprojām cer, ka arī Rīga izvēlēsies videi draudzīgu ielas kaisīšanas metodi.
