Bijuši gadījumi, kad cilvēki Latvijā no placentas gatavo un dzer kokteiļus. Sabiedrībā zināmas dāmas reizēm placentas izstrādājumus smērē uz sejas vai matos.
"Man tas nebūtu pieņemami, ja kāds smērētu manu placentu sev uz sejas," stāsta Latvijas Televīzijas sastaptā Elīna.
"Man ir vienalga, vai to vienkārši izmet vai pārstrādā un izmanto, tas būtu pareizāk, ja palīdz citiem, tas labi," sacīja Elviss.
"Noteikti nē, kaut kā tas nav dabiski," uzskata Irina.
"Nav nekādu problēmu, var, var," domā Edijs.
"Dzīvnieki to dara, lai aiz sevis savāktu un lai miga būtu droša, nesajustu, tāpēc dzīvnieki ēd," stāsta Rīgas dzemdību nama vecmāte Ilze Ansule, kura atzīst, ka placentas terapija Latvijā ir kļuvusi par modes lietu.
"Kādreiz meta atkritumos, un padsmit gadus atpakaļ žurkas ēda," atceras ārste Gita Gaņģe un zina arī šodienas apstrādes metodes:
"Placentu žāvē kā pulveri, daži taisa homeopātiskus preparātus un dod bērniņam, kad ir temperatūra, lai stiprinātu imunitāti, taču, cik tas lietderīgi, nemāku komentēt."
Placentai piedēvē brīnumspējas, proti, ka, to izkaltējot un apēdot, var uzlabot vispārējo veselības stāvokli, tomēr tam it kā neesot zinātniska pamatojuma, uz ko norāda arī vecmāte Ansule: "Ja jūs domājat ēšanu, pierādījumu līdz šim nav."
"Es zinu gadījumu, kad nomira krūts vēža paciente, kas pirka placentas preparātus, špricēja sev kaut ko, jo cilmes šūnas ir reizē arī vēža šūnas - iešpricē sev vēzi... jāuzmanās. Tāpēc jābūt konkrētām rekomendācijām, ja kaut ko lieto, lai būtu pamatojums, nevis tāpat ņem, sasaldē un bezmaz vai pankūkas cep," kritiski stāsta ārste Gaņģe.
Lietojot placentu uz "savu roku", var iedzīvoties arī dažādās kaitēs. "Ir ļoti jāapdomā, jo mēs nepārbaudām uz visām infekcijām. Vai tas vajadzīgs, nav zināms, mēs neiesakām, tā ir cilvēku atbildība," piebilst vecmāte Ilze Ansule.
Placentu izmanto medicīnā, bet tā nav izklaide, tās saglabāšanai ir nopietni medicīniski mērķi. "Daudzi saglabā un ņem placentu līdzi, jo tā ir cilmjšūnu avots, taču pašiem nav jēgas glabāt mājās un domāt, ka tur ir vērtīgas cilmes šūnas", norāda ārste Gita Gaņģe.
Ir arī cilvēki, kuri ārstējas, izmantojot radikālas metodes, piemēram, urīna terapiju. "Bija vienu laiku tāda mode uz urīna terapiju. Ir cilvēki, kuriem palīdzēja, un ir, kam nav palīdzēts. Ja lieto un tici, tad ir lielāki rezultāti," stāsta dziednieks Ēriks Visors, piebilstot, ka, jo ilgāk urīns pastāvējis, jo tam esot labāka iedarbība.
Ārsti saka, ka tas derīgs tikai pavisam īstu brītiņu un ieteicamāks ir rīta urīns. "Pulksten sešos aktivizējas virsnieres, izdalās hormoni, līdz ar to rīta urīns mazina ādas, acu iekaisumus, bet ne ilgi," medicīnisko iedarbību skaidro ārste Gaņģe.
Savukārt dziednieks Visors norāda, ka "urīnterapija būtu jāizmanto hronisku klepus, plaušu iekaisumu gadījumos - pat tuberkulozes pacienti liek uz krūtīm". Citi liek uz ceļgaliem. "Tikai savs urīns der un palīdz, nevis ņemts no bērna," norāda dziednieks.
Ja tam tic, var jau būt, ka urīna dzeršana, placentas ēšana vai asiņu dzeršana tik tiešām palīdz. Tomēr visām oriģinālajām modes tendencēm jāseko līdzi ar vēsu un kritisku prātu.
