Depresija liecina, ka cilvēks dzīvo nepareizi
"Depresija signalizē, ka mēs ieejam dzīves strupceļā," skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents, ārsts psihiatrs Artūrs Utināns, norādot, ka depresīvie gēni ir praktiski visiem cilvēkiem.
"Depresija ir dzīves strupceļa signāls, kad cilvēks nonācis kādā dzīves strupceļā un depresija it kā saka apziņai, ka kaut kas nav labi, ka dzīvo nepareizi un ka tā dzīvot nav jēgas, vārdu sakot, steidzīgi kaut kas ir jāmaina," sacīja Artūrs Utināns, piebilstot, ka depresija bija, ir un vienmēr arī būs.
Stiprās puses aizsardzībā pret depresiju
RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsts psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis stāstīja, ka cilvēkam dzīves laikā izveidojas jūtība uz depresīvo stāvokli. Situācijās, kad viens vecāks nomirst vai izšķiras no romantiskām attiecībām, tas var gadīties ar katru, bet ne visi nonāks depresijā. Tāpēc ir vērtīgi skatīties uz to, kā veidojusies personība un tās stiprās puses, kas ļauj adaptēties jaunām situācijām, neieslīgstot depresijā.
Pūliņš-Cinis skaidroja, ka tās stiprās puses, kuras palīdz adaptēties, rada dažādus piesaistes veidus, kā piemēru skaidrojot: "Cilvēkam, veidojot attiecības, var veidoties drošā piesaiste – cilvēks var būt kopā ar citu, bet tajā pašā laikā viņš var būt arī viens un vēl joprojām justies labi."
Savukārt, ja bērns ticis pāraprūpēts vai viņam vienmēr ir bijis klāt vecāks, kurš pasargājis un neļāvis piedzīvot sāpes un pārdzīvojumus, tad arī bērnam un pēc tam jaunietim un pieaugušajam nebūs spēja pašam tikt galā ar stresu," skaidroja Pūliņš-Cinis. Artūrs Utināns piebilda:
"Galvenais mehānisms no sociālo spēku puses ir labās, atbalstošās attiecības, kas veido drošu piesaisti,''
un nozīme ir arī gēniem, ar "laimes gēnu" komplektu cilvēks diezgan labi spēj pārdzīvot grūtus brīžus, jo smadzenēs izdalās serotonīns, kas nomāc negatīvās emocijas.
Otrs noteicošais faktors, kas var noteikt, vai būs depresija vai nebūs, saistīta ar to, kā vecāki ir iemācījuši atpazīt emocijas. "Depresija aktivizēsies tad, ja cilvēks nonāk iekšējā konfliktā," sacīja Utināns.
"Mums ir tāds instinktīvs spiediens izveidot attiecības, bet trauksmes veidi ieslēdz "stop" signālu, kas izraisa bailes veidot attiecības. Tas ir iekšējs konflikts un dzīves strupceļš. Cilvēks nonāk strupceļā, nespējot realizēt mērķus, kurus vēlas, – tad aktivizējas nevis sēras, bet depresija," skaidroja Utināns.
Arī emocionālā inteliģence varētu būt resurss, lai pārvarētu depresiju vai no tās izvairītos. Inteliģence tiešā veidā korelē ar to, ka dzīves laikā depresijas būs mazāk.
Depresija var būt saistīta arī ar sezonas maiņu. Utināns skaidroja, ka tā var būt saistīta ar attiecībām, pieķeršanos un to saišu saraušanu, kā arī ar sociālo statusu, kas vairāk izpaužas vīriešiem. Sezonālo depresiju var ietekmēt arī attiecības un sociālais statuss.
Depresijas attīstību nosaka gaismas intensitāte
Vēl viena no metodēm, saskaroties ar sezonālo depresiju, ir saules gaismas intensitāte, kas ir viens no palaidējstimuliem, kurā garastāvoklis var uzlaboties. Noteicošs ir arī uzņemtais vitamīnu daudzums, piemēram, D vitamīns, kas vasaras laikā organismā attīstās vairāk.
Saskaroties ar depresiju, svarīgi atcerēties to, ka cilvēka smadzenēs ir dabiskie antidepresanti – pozitīvās emocijas. Utināns skaidroja – katru reizi, kad mēs izjūtam pozitīvas emocijas, smadzenēs izdalās dopamīns un serotonīns, taču, lai iegūtu šīs emocijas, ir jābūt iemeslam.
Lai izvairītos no depresijas, eksperti ieteica iepazīt pašam sevi, apzināties, kas patīk un sagādā prieku, atrast veselīgus pozitīvo emociju iegūšanas veidus.
