"Priede, tas laikam ir Latvijas koks numur viens. Jā, platības ziņā apmēram 41 procents. Par pieaugušu priedes mežu mēs uzskatām mežu, kad tas ir sasniedzis jau vairāk nekā 100 gadus. Daļu no 100 gadīgām audzēm mēs nocērtam. Cirtes veids, kad mēs nocērtam visu platību ir kailcirte, pēc kuras paliek izcirtums un pēc tam tiek atjaunots mežs," raidījumam "Vides fakti" pastāstīja Latvijas Valsts meži (LVM) Vidusdaugavas reģiona plānošanas vadītājs Kaspars Riže.
Mežs atjaunojas dabiski, bet, mežu mākslīgi atjaunojot, var daudz īsākā laikā izveidot jaunaudzi un to ir vieglāk kopt, bet ir neskaitāmi knifiņi, kas jāievēro un jāzina audzējot stādus, stādot mežu un to arī kopjot.
"Es esmu mežā nostrādājis 35 gadus, es esmu gandrīz sasniedzis priežu jaunaudzes galīgo vecumu. Tātad vēl ir daudz kur augt. Daudz kur augt un mācīties," savu pieredzi vērtē LVM pārstāvis Kaspars Riže.
Mežā priedes stāda pavasarī un var šķist, ka rudenī nekas nenotiek, bet tā nav, Strenču kokaudzētavā oktobrī darbi rit pilnā sparā. No sēklām izauguši stādi un sākas šķirošanas darbi.
"Mēs atrodam tukšās vietas, re, šeit tieši var redzēt. Paņemam, piemēram, šo konteineri, šeit ir tukša vieta, sēkliņa nav uzdīgusi, nu sēkliņai nav 100% dīdzība 98%. Tā ir ļoti augsta sasniegta dīdzība, bet redziet šīs te divas tukšās vietas mums ir jāaizpilda," stādu šķirošanas procesu raksturo LVM "Sēklas un stādi" direktora vietniece ražošanas jautājumos Laima Zvejniece.
Katrs stādiņš tiek apčamdīts un izvērtēts, tam jābūt vismaz 10 centimetrus garam, lai tas tiktu atdzīts par labu esam.
"Šis stādiņš gaidīs pavasari saldētavā. Līdz tam būs ziema iestājusies," skaidro meža stādīšanas zinātāja Laima Zvejniece.
No šķirošanas siltumnīcā, tālāk ceļš ved uz pakošanu, kur tiek veikta virkne darbu, lai beigās šie priežu stādi nonāktu saldētavā.
"Lai mēs varētu izsniegt pavasarī, tad, kad visi grib, kad zeme atkūst. Jo ātrāk, jo labāk," saldētavas nepieciešamību skaidro Laima Zvejniece.
Latvija platības ziņā var nešķist liela, tomēr pavasaris Kurzemē var pienākt ātrāk nekā Vidzemē un, ja Kurzemē laika apstākļi ļauj uzsākt priežu stādīšanas darbus, tad iespējams Vidzemē zeme vēl ir sasalusi un stādus no zemes nevar izrakt. Nav stādu, nav ko audzēt. Tāpēc arī stādi tiek glabāti saldētavā, konkrētā temperatūrā.
"Zinātniski pierādīts, ka mīnus četri grādi ir temperatūra, kad stāds guļ, viņam ir jāguļ. Mums ir jāguļ naktī, stādam ir jāguļ ziemā. Mīnus četros grādos aiziet gulēt visi fungi - slimību ierosinātāji un visas sēnītes, un galvenais ir pelējums, jo pelējums mīnus četros grādos neattīstās," pastāstīja LVM pārstāve Laima Zvejniece.
Strenču kokaudzētavā tiek izaudzēti ap 20 miljoniem dažādu koku sugu stādu. Vienā hektārā tiek iestādīti trīs tūkstoši priežu stādu, rēķiniet paši cik hektārus meža var sastādīt ar šiem stādiem.
"Mēs tagad ejam iekšā saldētavā," stāsta Strenču kokaudzētavas vadītājs Jānis Zvejnieks, izrādot saldētavu, kurā ir jūtami auksts. Tur notiek pēdējais, svarīgais moments stādu audzēšanā.
"Var jau arī nelikt saldētavā un atstāt ārā, bet ir viens ideālais laiks - aprīļa pēdējā nedēļa, kad stādīt stādus," saldētavas nepieciešamību skaidro Jānis Zvejnieks.
Kad atkūst zeme, tad dabiskos apstākļos augošie priežu stādi sāk plaukt, bet uzplaukušus stādus nav vēlams pārstādīt mežā. Protams, ka zeme visur neatkūst vienā konkrētā dienā un tas nekas, jo nav obligāti visi priežu stādi jāpaspēj iestādīt vienā noteiktā nedēļā.
"Var stādīt normāli lēnu gaitu līdz Jāņiem. Jāskatās mitrums. Stādiem ledusskapis ir tāds, kā jaunības eliksīrs. Tā var teikt, jo tas principā nenoveco līdz to izstāda ārā mežā," sacīja kokaudzētavas vadītājs Zvejnieks.
No sēklas tiek izaudzēts stāds, tad, caur daudzām rokām izceļojis, tas uz vairākiem mēnešiem nonāk aukstā saldētavā un glabājas kastēs līdz pat aprīlim.
