ĪSUMĀ:
- Uztura speciāliste: Kādreiz domāja, ka D vitamīnu vajag tikai kauliem un zobiem.
- Taču pētījumi rāda, ka D vitamīns nepieciešams imunitātei un citām organisma funkcijām.
- Ģimenes ārste: D vitamīns – modes lieta; tas papildus jālieto noteiktos gadījumos.
- Uztura speciāliste: D vitamīns profilaktiski jālieto visu gadu, īpaši cilvēkiem ar saslimšanām.
- Endokrinoloģe: D vitamīnu profilaktiski vajadzētu lietot no septembra līdz martam.
- Tas, vai tiešām nepieciešams papildus uzņemt D vitamīnu, ir jāizrunā ar ārstu.
Interese par D vitamīnu sākās pēkšņi, un ne par vienu citu vitamīnu nav bijušas tik daudz un plašas diskusijas. Kas ir D vitamīns, ko tas dod un kādos produktos atrodams?
"D vitamīns būtībā rodas no gaismas, nevajag tiešos saules starus, no gaismas. Tas nozīmē, ka katru dienu ir jāiziet ārā.
Rodas paratiroīdo dziedzeru kontrolē – tie ir tādi dziedzerīši, kas atrodas virs vairogdziedzera. D vitamīnu organismā ražo aknas un nieres pēc šīs komandas, ko ieslēdz gaisma. Tas ir steroīds hormons ar visām sekām, blakusparādībām," skaidroja ģimenes ārste antroposofe Gita Gaņģe.
Sertificēta uztura speciāliste Ilze Lutere norādīja: "Katrā šūnā ir D vitamīna receptori, viņu vajag daudz. Kādreiz domāja, ka tikai kauliem un zobiem vajag. Tagad vajag daudz. Visur kur vajag: nerviem vajag, zarnām vajag, gremošanas sistēmai vajag, tiem pašiem kauliem, zobiem, sirds asinsvadu sistēmai, aterosklerozes profilaksei. Izrādās, ka D vitamīns tomēr mums ir vajadzīgs daudz vairāk. Pastāv tāda teorija, ka apmēram 10% mēs varam tikai ar uzturu sevi nodrošināt šo D vitamīnu. Pārsvarā tie ir dzīvnieku izcelsmes produkti, ar kuriem mēs varam uzņemt – tas ir olu dzeltenums, tā ir gaļa, tās ir treknas zivis, tie ir ikri, ko diez vai mēs ēdam katru dienu, un tas ir piens, bet attiecībā uz pienu - tāds piens, no tādas gotiņas, kas ir dabūjusi saulīti," klāstīja Lutere.
Tomēr uztura speciālistes un ģimenes ārstes viedoklis atšķiras par to, kādos gadījumos D vitamīnu vajadzētu lietot.
Ģimenes ārste Gaņģe uzskata, ka D vitamīnu būtu jālieto, kad ir aknu vai nieru mazspēja, kad ir paratiroīdo dziedzeru slimības. Tāpat vitamīns būtu jālieto cilvēkiem, kas neiet ārā.
Savukārt uztura speciāliste Lutere uzskata, ka D vitamīns ir profilaktiski jālieto visu gadu, neatkarīgi no sezonas un jo īpaši - cilvēkiem ar dažādām saslimšanām.
Bet kādam tad ir jābūt D vitamīna līmenim asinīs?
"Slikts ir tas, ja ir zem 30 [nanogrami mililitrā (ng/ml)] Optimāls vai labs ir, ja ir apmēram ap 50. Cilvēki, kuriem ir hroniskās saslimšanas, kuriem ir onkoloģiskā slimība un kuriem ir sirds asinsvadu slimības, tiem jau pat varētu no 70 – 100 būt optimālais līmenis," klāstīja uztura speciāliste.
Šķiet, vien pirms pāris gadiem nepieciešamais D vitamīna līmenis vidusmēra cilvēkam bija noteikts krietni zemāks.
"Kāpēc, piemēram, kādreiz bija zemākas šīs normas un kāpēc augstākas, tas ir tā iemesla dēļ, ka kādreiz D vitamīnam vispār tik lielu lomu nepiešķīra. Kādreiz domāja, ka D vitamīns ir salaulāts ar kalciju un viss. Tam ir svarīga loma kaulu un zobu veselībā. Bet tagad zinātnieki ir atklājuši, ka nē. Tomēr sirds asinsvadu slimības, onkoloģija..." skaidroja Lutere.
Kas notiek tad, ja D vitamīnu lieto tāpat vien, profilaktiski, bez saslimšanām?
"Ja lieto bez indikācijām, tad notiek pretējs process rahītam – tā ir pārkaulošanās un skleroze. To mēs arī redzam bērniem, ja lieto bez indikācijām D vitamīnu, viņiem ļoti ātri aizaug avotiņš, četros mēnešos pat dažiem, kuram jābūt vaļā līdz 12 mēnešiem," teica ģimenes ārste antroposofe.
Bet kā tad izskaidrojama D vitamīna lielā popularitāte? Kādēļ visi un visur to tagad iesaka lietot daudz un regulāri?
"Tāda pati modes lieta bija ar A vitamīnu, tik ne ar keratīnu, bet ar retinolu, kas ir eļļā šķīstošais vitamīns.
Padomju laikā visiem "lēja" A vitamīnu. Degunā, dibenā, pie vēža, pie ādas slimībām, visur. Pēkšņi atklāja, ka tas izraisa vēzi. Viss - A vitamīns pazuda.
Neviens nav vainīgs, ja? Tās modes lietas ik pa brīdim nāk pasaulē. Vienkārši jādomā cilvēkiem. Protams, D vitamīnam vislielākās sekas ir skleroze. Cilvēki vairs nedomā, līdz ar to viņi nespēj savilkt šīs konsekvences," sacīja Gaņģe.
Kā norāda dažādi ārzemju avoti, D vitamīnu vajadzētu lietot tikai saskaņā ar ārsta ieteikumiem, ne pašiem uz savu galvu. Visbiežāk papildus lietot D vitamīnu iesaka laika posmā no septembra līdz martam, kad no saules gaismas to nevar iegūt pietiekami daudz, taču pārējos mēnešos to var arī nelietot. Turklāt, ja cilvēks bieži uzturas ārā un ēd pilnvērtīgu uzturu, arī tad nekādām problēmām nevajadzētu būt. D vitamīna līmenis īpaši gan ir jāuzmana bērniem līdz piecu gadu vecumam, kā arī cilvēkiem gados.
Latvijas Endokrinologu asociācijas priekšsēde Una Gailiša intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija" atzina, ka D vitamīna lietošana daļēji ir modes lieta, vienlaikus uzsverot, ka tomēr ir pietiekami daudz pētījumu, kas parāda, ka D vitamīnam ir nozīme ne tikai kaulu un zobu attīstībā, bet arī imūnās sistēmas regulācijā.
Pēc viņas teiktā, tā kā Latvija atrodas ziemeļos, saulītes šeit ir salīdzinoši maz, tāpēc D vitamīnu profilaktiski vajadzētu lietot no septembra līdz martam.
Turklāt ir diezgan liela cilvēku grupa, kuriem D vitamīnu profilaktiski vajadzētu lietot visu gadu, piemēram, pansionātu iemītniekiem, senioriem, kuri dažādu iemeslu dēļ netiek vai nevar uzturēties ārā, uzsvēra Gailiša.
