Gājputni, pēc Latvijas Dabas muzeja ornitologa Dmitrija Boiko stāstītā, iedalās divās daļās - tuvajos un tālajos migrantos. Tuvie pārziemo Eiropas robežās, taču tālie migranti dodas uz Āfriku. Tuvos migrantus varam redzēt vēl tagad, tālie jau labu laiku devušies prom. Un galvenais iemesls to aizlidošanai ir barības trūkums, nevis bailes no aukstuma.
"Skaidrs, ka tie putni, kas lido uz Āfriku, jau ir prom. Daļa no viņiem jau ir sasnieguši savu galamērķi - Āfriku, otra daļa vēl tikai ir ceļā - zivju ērgļi, baltie/melnie stārķi, dzeguzes, bezdelīgas, svīres, ļoti daudz visādu sugu," stāsta Boiko.
Ceļa somas tālie migranti sāka krāmēt jau vasaras vidū.
"Putnu migrācija uz ziemošanas vietām notiek jau labu laiku, faktiski jau jūlija otrā pusē sākās tāda mērķtiecīga migrācija. Bet daļa sugu virzās uz dienvidu pusi, piemēram, mums visiem ļoti pazīstamie mājas strazdi, kas ligzdo dārzos, dobumos, būrīšos un pilsētās. Faktiski mājas strazdi jau jūnijā izved mazuļus, kas ieguvuši lidspējas, un tagad pamazām bīdās uz dienvidu pusi," klāsta putnu gredzenotājs un vērotājs Kaspars Funts.
Tādi tuvie migranti kā gulbji, zosis un citi putni, kuri ligzdo ziemeļos, vēl sastopami Latvijā. Tie dosies prom, kad Krievijas ziemeļos vai Skandināvijā temperatūra būs mīnusos. Tad sāksies aktīvāka migrācija.
"Paies kādas divas nedēļas, tad būs pilni lauki ar zosīm, ar dzērvēm, tiem pašiem gulbjiem. Tā kā vēl priekšā tā īsta migrācija, kuru mēs varam pamanīt, jo bezdelīgas, stārķi aizlido - bija un nav, bet nu, zosis, tās neviens nevar nepamanīt, redz, ka uz laukiem tās barojas un ir," stāsta Dmitrijs Boiko.
Putni migrē dienas un nakts laikā. Piemēram, dienā lido dzērves, gulbji, bezdelīgas, dienas plēsīgie putni, naktī migrē pūces. Nereti migrē arī daļa no nometniekiem - putni, kuri savu atrašanās vietu nemaina - daļa no dzeņiem, zīlītēm, mežirbēm vai arī visiem zināmās pelēkās vārnas.
"Tie putni visu laiku mainās. Piemēram, daļa no mūsu vārnām aizlidos pārziemot uz Poliju, Vāciju. Pie mums, savukārt, ieradīsies vārnas no Krievijas, Somijas, Igaunijas. Un daļa no vārnām ir tādas, kas nekur nelidos, kas arī te būs. Un mums liekas, ai, tās vārnas te gan ziemā, gan vasarā. Bet īstenībā, un tas ir pieradīts ar putnu gredzenošanu, varbūt to skaits ir nemainīgs, bet īpatņi mainās," stāsta Boiko.
Arī zīlītes, kuras cilvēki iemīļojuši ziemā pacienāt ar speķi vai sēkliņām, īstenībā būs nākušas no Somijas, Krievijas vai Igaunijas.
Vērošana arī pilsētā
Putnu migrācija ir atkarīga no laika apstākļiem, taču to var vērot visur, nav obligāti jādodas uz kādu konkrētu vietu, lai aplūkotu lidoņus.
"Nav jau tā, ka tos putnus, migrējošos, var vērot tikai kādās noteiktās vietās. Arī, piemēram, Rīgā, sevišķi naktīs, kad ir apklusuši pilsētas trokšņi, jebkurā vietā vajag ieklausīties, apstāties, tad var dzirdēt, ka migrē meža strazdi, viņi izdod migrācijas saucienus, bridējputni Rīgai pāri migrē. Arī pats esmu dzirdējis, kad neesmu laukos pagalmā," atklāj Funts.
Taču tie, kas nevēlas vai nevar doties dabā, meža auru vai putnu skaņas var baudīt arī mājās. Mūziķis un producents Andrejs Eigus, sadarbojoties ar ornitologu Dāvi Drazdovski, ierakstījuši putnu skaņas, kas klausāmas blogā "Pēdu stāsti".
"Tā ir kā meditācija, stāvot ar austiņām ausīs un klausīties skaņas. Koncentrēties, pat taisīt acis ciet un iedziļināties tajā visā, klausīties dabas skaņas. Tur tāda spēcīga pūce dzīvo, tai mežā. Un mēs mēģinājām rakstīt, pavadījām sešas stundas sagaidot. Ornitologi ar tādu speciālu aparātu svilpo un tad izsauc. Mums neizdevās ierakstīt galu galā, bet mums izdevās ierakstīt vilku," stāsta mūziķis.
Lielāka migrācija gaidāma nākamajā nedēļā un oktobra sākumā. Tad arī notiks Eiropas Putnu vērošanas dienas, kad Latvijas Ornitologu biedrība rīkos bezmaksas ekskursijas.
"Vairāk nekā 30 Eiropas valstis organizē dažādus pasākumus putnu un dabas vērošanai, kuros var piedalīties jebkurš cilvēks bez maksas, un rudenī šāda iespēja būs arī Latvijā, 5., 6. oktobrī būs vairāk kā 20 dažādās vietās pasākumi - gan autobusu ekskursijas, gan pārgājieni, gan putnu barotavu darbnīcas. Var piemeklēt savai gaumei un iespējām atbilstošāko," stāsta Eiropas Putnu dienas koordinators Valters Pranks.
Šīm ekskursijām varēs pieteikties, sākot no nākamās nedēļas.
