Kā labāk dzīvot

Izmaiņas valsts fondētās pensijas 2. līmeņa kapitāla izmantošanā

Kā labāk dzīvot

Kā izvēlēties savam mājoklim piemērotākos logus?

Laimes izjūta ietekmē mentālo veselību: kas liek cilvēkam justies laimīgam

Nīderlandē laimi bauda kopā, Somijā – vienatnē. Tapis projekts labsajūtas apgūšanai

Dažādu valstu laimes koncepcijas, kā arī tehnikas savas labsajūtas uzlabošanai ikvienam bez maksas piedāvā mācīties Ekonomikas un kultūras augstkolas (EKA) projektā “Laimes sezona”. Izpratne par laimi atšķiras no valsts uz valsti, piemēram, Nīderlandē laimi vairāk bauda kopā ar citiem, bet Somijā – vienatnē, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja EKA socioloģe, mākslas pasniedzēja docente Jeļena Budanceva.

Projekta lekcijās stāstīts par dažādu valstu laimes koncepcijām, kuras izmēģināt var jebkurš, stāstīja EKA socioloģe, mākslas pasniedzēja docente Jeļena Budanceva.

Projektu "Laimes sezona" EKA uzsāka, lai sniegtu atbalstu sabiedrībai gada tumšākajā laikā, kad pandēmijas ietekmē daļai iedzīvotāju ir pasliktinājusies garīgā un fiziskā veselība. Tajā ikvienam piedāvā iespēja bez maksas piedalīties dažādos tiešsaistes semināros un konkursos, tā mācoties uzlabot savu labsajūtu. 

“Domājot par esošo situāciju, kad mēs jau divus gadus dzīvojam pandēmijas apstākļos, sapratām, ka  ļoti daudziem cilvēkiem ir nepieciešams atbalsts. Nepieciešams pārslēgties no pandēmijas uz kaut ko pozitīvu, jo, ''atverot internetu, pozitīvo ziņu diemžēl nav tik daudz,” projekta ideju skaidroja augstskolas rektore, ekonomikas doktore un asociētā profesore Oksana Lentjušenkova. 

Šobrīd projekts rit pilnā sparā, jau uzsākti vairāki konkursi un notikušas dažādas lekcijas, arī par to, kādas dažādās valstīs ir laimes koncepcijas.

Socioloģe Budanceva norādīja, ka kopumā ir vismaz 13 dažādas laimes koncepcijas un katram ir iespēja izmēģināt un atrast sev piemērotāko. 

“Laimes koncepcijas ir ļoti dažādas. Ir daļa valstu, kas paredz, ka laime ir saistīta ar citiem cilvēkiem, tai skaitā Nīderlande – viņiem stāsts ir par to, ka tu baudi laimi ar citiem,” skaidroja Budanceva. 

“Arī Grieķijā koncepts paredz ļoti lielas rūpes par draugiem, par radiniekiem un vispār tādu attieksmi pret cilvēku – ja tu viņu satiec, piemēram, uz ielas, jautā, kā viņam iet, un viņš saka, ka normāli, tad tu uzsauc viņam kafiju vai pastaigā ar viņu. Tu saproti un apzinies, ka tā atbilde nav tik laba un tam cilvēkam jāpalīdz,” viņa stāstīja. 

Savukārt Somijā laimi saista ar iespēju pabūt vienam pašam: “Šajā koncepcijā doma ir tāda, ka laime ir tevī iekšā, un, ja tu spēj apsēsties savā gultā, uzvilkt savas mīļākās vilnas zeķītes un vienkārši padomāt par sevi, varbūt arī kaut ko iedzerot, tad tu dabū patīkamu fonu, lai smeltos enerģiju,” stāstīja Budanceva. 

Brazīliešiem, piemēram, laimes koncepcija saistīta arī ar negatīvu emociju un bēdu izdzīvošanu. Socioloģe skaidroja: “Īpaši drīkst bēdāties pēc brazīliešu receptes par to, kas nav noticis. Var izdzīvot mīlestību, kas nav notikusi, paraudāt, iztēloties, cik būtu bijis skaisti. Viņu koncepcijā tajā brīdi, kad tu visu to izdzīvo, tev paliek vieglāk, un tu esi atvērts nākamajiem izaicinājumiem.”

Viņa uzsvēra:

“Ja neder pilnīgi nekas, un vairākiem mūsu valsts iedzīvotājiem varbūt arī ir tā sajūta – ko viņi tur stāsta, viss jau ir izmēģināts, tad es vienmēr piedāvāju Islandes recepti, kas nozīmē “kaut kā jau viss sakārtosies”.

Arī tādas koncepcijas pasaulē ir.”

Runājot par to, kāda situācija ir Latvijā, socioloģe skaidroja, ka ir ļoti daudz un dažādu teoriju par to, kā valstis tiek vērtētas. Vienā no tām vērtē arī to, cik ļoti cilvēki ir gatavi priecāties. Eiropā šajā rādītājā Latvija ieņem pēdējo vietu, atklāja Jeļena Budanceva.

“Mēs ne tikai nevaram izsērot, un tās negatīvās emocijas kaut kādā veidā apspiežam, mēs arī nevaram priecāties, jo kā – šādā laikā taču nevar priecāties. Cilvēki nespēj ļauties priekam. Ko dara apzinīgs latvietis brīvajā laikā – viņš strādā,” skaidroja Budanceva.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt