„Viena lieta ir roku un kāju kustināšana, ko palīdz atjaunot fizioterapeits,” stāsta Nacionālā rehabilitācijas centra ”Vaivari” valdes priekšsēdētāja Anda Nulle. „Taču ergoterapeits māca dzīvot ar bojājumu, māca izmantot saglabātās funkcijas, māca ar paralizēto roku satvert karoti, ēst, sevi apkopt, apģērbt. Ergoterapijas nozīme ir milzīga,” saka Nulle.
Svetlana bija to 10 cilvēku grupā, kuri pirms divdesmit gadiem no zviedru speciālistiem apguva egroterapiju un pēc tam šo metodi tālāk mācīja Latvijas studentiem. Kopš tā laika ergoterapija krietni attīstījusies. „Tehnoloģijas mainās, nekas nestāv uz vietas, mums ir vairāk iespēju cilvēkam pielietot modernu aprīkojumu. Tur stāv dators, galdi visi ceļas,” norāda Svetlana.
Agrita Rubene par ergoterapeiti kļuvusi pirms diviem gadiem, un šis darbs viņai ļoti patīk. „Ergoterapeits strādā, sākot no pašaprūpes, kas ir ģērbšanās un mazgāšanās, līdz brīvā laika aktivitātēm – iesaista pacientus sporta aktivitātēs, nodarbībās, kas viņam kādreiz ir patikušas, atrodamas pat iespējas, kā pacients var nolikt autovadītāja apliecību. Ļoti daudzveidīgs darbs, nav tikai sēžot pie galda un strādājot ar pacientu,” norāda Rubene.
Viņa arī stāsta, ka Latvijā joprojām šīs profesijas pārstāvju ir par maz, tādēļ studentiem darbu atrast nav grūti. Rehabilitācijas centrā „Vaivari” norāda, ka pēc slimības vai traumas gūšanas kustību atjaunošanās process jāuzsāk nekavējoties. Diemžēl Latvijā finansējuma trūkuma dēļ ar to ir problēmas. „Grēkojam ar insulta pacientiem. Nevaram paņemt ātrāk, jo vajadzību ir tik daudz, ka pacienti sastājas rindā. Mēģinām darspējīgo vecumu paņemt paātrinātā kārtībā, bet arī tur sastājas rinda,” atzīst Nulle.
Piemēram, insulta pacientiem rindā nākas gaidīt pat līdz trīs mēnešiem. Mediķi, iestājoties siltajam laikam, aicina cilvēkus būt prātīgiem un nelekt ūdenī no liela augstuma. Tieši šādā veidā satraumētiem pacientiem vēlāk nepieciešams ļoti ilgs rehabilitācijas kurss, tajā skaitā daudzas jo daudzas nodarbības pie ergoterapeitiem.
