Dienas ziņas

Jaunsargi sacenšas par pulkveža Dalbiņa kausu

Dienas ziņas

Cīravas ūdensdzirnavas atdzimst kultūrai

Pasaulē atzīmē trakumsērgas profilakses dienu

Māca atpazīt ar trakumsērgu saslimušu dzīvnieku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Sestdien pasaulē - trakumsērgas profilakses diena, tāpēc, lai informētu par šo bīstamo slimību un stāstītu, kā no tās izvairīties, Cēsīs veterinārārsts Aivars Broks jau vairākus gadus šajā laikā ar lekciju viesojas pilsētas skolās. Ārsts stāsta skolēniem, kā pazīt dusmīgu dzīvnieku, vērojot viņa ķermeņa valodu, un kā pareizi rīkoties, sastopoties ar svešu un, iespējams, arī niknu suni.

Uzkrītoši redzami suņa acu baltumi, pieglauztas ausis, piepacelta ķepa, saspringta poza, - tās ir dažas no pazīmēm, kas liecina, ka dzīvnieks nav noskaņots draudzīgi un no viņa vajadzētu uzmanīties. Kā atzīst vetārsts, šādām zināšanām vajadzētu būt arī suņu saimniekiem, jo arī mājas mīlulis var signalizēt par brīžiem, kad labāk likt viņu mierā. "Ir bijuši gadījumi, kad dzīvnieki sakož cilvēkus, it sevišķi mazus bērnus un ja ģimenes suns sakož savu saimnieku bērnu, tad tā ir traģēdija ģimenei, tā ir traģēdija, ka bērns ir sakropļots, dzīvnieks ir jāiemidzina, vai no viņa jāšķirās citādā veidā, rezultāts ir bēdīgs," stāsta Broks.

Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijas 8. klases skolēni veterinārārsta stāstījumā klausījās uzmanīgi un, kā pēc tam atzina, uzzinājuši daudz jauna. Daži varēja dalīties arī savā pieredzē. "Man mājās ir sunītis, un es pastaigājos, un vienreiz nāca virsū, bet vienkārši aizgāja garām, nekas nebija jādara man pašai, par laimi," stāsta Ketija Kaimiņa.

Savukārt Megija stāsta, ka viņu reiz sakodis kaimiņu suns. "Braucu ar riteni un man kaimiņu suns piegāja priekšā. Es gaidīju, kamēr viņš paies malā, viņš aizgāja, es sāku braukt, un viņš skrēja man virsū," atminas cita skolniece vārdā Megija Podberjozkina.

Megija arī atceras, ka tā uzreiz nemaz nav iedomājusies painteresēties, vai kaimiņu suns ir vakcinēts pret trakumsērgu. Vetārsts norāda, ka to vienmēr jācenšas noskaidrot, vai dzīvnieks ir potēts, jo no tā atkarīga sakostā cilvēka tālākā rīcība. Tomēr mājdzīvnieku vakcinācija jebkurā gadījumā jāveic. "Mēs gan to vairāk visu laiku darījām viena gada robežās, visu laiku centāmies vienu gadu. Citās valstīs ir ilgāks tas periods. Šobrīd mums notiek pārmaiņa par vakcīnas pielietošanas termiņa ilgumu," norāda Broks.

Latvijā gan pēdējos gados trakumsērgas izplatību ir izdevies gandrīz apturēt, pateicoties vakcīnām, kas tiek izplatītas meža zvēriem. Pēdējie divi šīs slimības gadījumi pie mums konstatēti pagājušajā gadā. Tomēr katru gadu pasaulē no trakumsērgas mirst 55 000 cilvēku, pārsvarā tas notiek Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas valstīs

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti