Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis skaidro, ka Latvijā dabaszinātniekiem neatkarības gados izdevies panākt lielākas pētījumu publicēšanas iespējas starptautiskās datu bāzēs, bet humanitāro nozaru pārstāvjiem nav daudz vietņu, kur pētījumus ievietot. „Humanitāro zinātņu nozaru pārstāvjiem ir jācenšas savus pētījumus tā modificēt, strukturēt un iegrozīt, lai viņu pētījumi arī pat par lokālām tēmām, ja tās skar lībiešu valodu vai varbūt hidronīmus vai kādas šauras kultūras mantojuma problēmas, lai viņas kļūtu starptautiski interesantas. Vietējās problēmas jāvērtē eiropeiskā kontekstā,” norāda Spārītis.
Eiropas pētniecības, inovāciju un zinātnes komisāre Moire Gēgena Kvinna norādījusi, ka pētniecības rezultātu nodošana atklātībai nostiprina mūsu uz zināšanām balstīto tautsaimniecību. Turklāt nodokļu maksātājiem Eiropā nebūtu jāmaksā divreiz par publiski finansētiem pētījumiem. Brīvās pieejamības kustība vēršas plašumā, secina fizikas doktors Jānis Kristapsons. No starptautisko izdevniecību puses, kas izdod daudz žurnālu gan ir pretestība, jo viņiem tas ir arī peļņas avots. Latvijā izdodamo zinātnisko žurnālu liela daļa brīvi pieejama internetā, bet ir arī tādi, kas ir par maksu.
„Kritiski tas šobrīd Latvijā nav, bet ja mēs gribam uzlabot zinātnisko rezultātu kvalitāti, tad nevajadzētu būt tai barjerai, ka obligāti ir jāmaksā, tāpēc ir virzība uz brīvo pieeju. Domāju, ES ietvaros izdosies to realizēt pēc kādiem 10 gadiem, bet, kā būs ar ASV, šajā ziņā grūti pateikt,” atzīmē Kristapsons.
Pētniecības rezultātu brīvpieejas projekts Eiropā sākts jau pirms četriem gadiem. Rezultātā jau radušies brīvpieejas repozitoriji jeb vietnes, kurās zinātnieki novieto publikācijas. Rīgas Tehniskās Universitātes Zinātņu prorektora dienesta pārstāve Daina Ostrovska norāda, ka, piemēram, universitātē ir publikāciju reģistrs, kurā zinātnieki norāda pieejamību paši. „Sevišķi lietišķajā inženierzinātnē ir patenti, pētījumi kas saitīti ar kādām rūpniecības nozarēm ar komerciālu mērķi, tātad tie dati ir slēgti un nav pieejami. Tas, ko esam uzsākuši jau pēc šī Eiropas projekta - mums ir savs „open access” brīvpieejas repozitorijs. Tie žurnāli, ko izdod RTU, tie visi ir brīvpieejā,” pauž Ostrovska.
Nesenajā EK paziņojumā arī noteikts, ka brīva pieejamība būs obligāta visām zinātniskajām publikācijām, kas sagatavotas ar ES finansējumu pētniecības un inovāciju programmā no 2014.-2020. gadam.
