Latvijas Ārstu biedrība norāda, ka valstī nepietiek teju visu internās medicīnas ārstu, īpaši reimatologu – to ir divreiz mazāk nekā vajadzētu. Jau vairākus gadus šajās specialitātēs ir tikai dažas rezidentu vietas.
Rindā pie reimatologa jāgaida vairāk nekā mēnesi, slimnīcā noskaidroja raidījums "De facto". 8.janvāris, citviet 12.janvāris ir vizītes datums, uz ko pierakstīties novembrī pie šī speciālista. Ātrāk nav iespējams tikt pie speciālista, pat neskatoties uz apmaksas veidu.
Tāpat uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi paliatīvās aprūpes ārsti, bet arī šādus speciālistus vismaz šogad valsts neplāno apmācīt.
Latvijas Universitātes (LU) rezidentūras attīstības programmas vadītāja Anda Požarnova stāsta, ka par šo problēmu ar ministriju runājuši vairākkārt.
“Tas tika runāts un mutiski tika pausts, bet pēdējā sarakstā specialitātei bija piešķirta viena vieta, kurā vispār nav rezidentūras programmas ne vienā, ne otrā augstskolā. Pie tam tas tika jau iepriekšējā gadā teikts, ka nav tādas specialitātes un ka pēc tās arī nebūtu vajadzības,” sacīja Požarnova.
Veselības ministrija (VM) skaidro, ka, lai ierobežoto vietu skaitu rezidentūrā sadalītu dažādās profesijās, izmanto īpašu formulu, kurā iekļauj virkni kritēriju. Ministrija apkopo veselības iestāžu pieprasīto informāciju attiecībā uz to, kādi speciālisti nepieciešami slimnīcā, konkrētajā nozarē, kāds ir pamatdarbā strādājošo ārstu skaits.
“Mēs arī ņemam vērā vecuma struktūru, cik ārsti drīz pensionēsies”, skaidro VM valsts sekretāra vietniece Egita Pole.
Tomēr formulā saskata vairākus trūkumus. Piemēram, ne visi ārsti, sasnieguši 65 gadu vecumu, steidzas doties pensijā.
Tāpat ministrijai īsti nav zināms, vai datubāzē reģistrētie ārsti joprojām dzīvo Latvijā, cik daudzās darba vietās strādā un cik bieži pieņem pacientus.
Tas viss ietekmē to, cik precīzas ir ministrijas prognozes. Egita Pole sola, ka drīz varētu veikt precīzu pētījumu, lai iegūtu šos datus.
Slimnīcas, kuru viedoklis ir ļoti svarīgs, plānojot jauno ārstu izglītību, paļaujas uz to, ka ministrijas plāni par slimnīcu skaitu, stacionāru un ambulatoro centru proporciju un prioritārajām nozarēm paliek nemainīgi. Taču Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētāja un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Anda Čakša norāda:
“Tas ir grūtākais moments slimnīcu vadībai un vispār kaut ko plānot, kad nav ilgtermiņa stratēģijas, kur mēs zinām, ka neskatoties uz to, ka izmaiņas varētu būt vadītājos, ka šī stratēģija tiks ieturēta un pie tās pieturētos. Ka mēs zinām, ka šodien ieguldītais būs svarīgs arī pēc pieciem gadiem.”
Abās Latvijas augstskolās, kur studē topošie ārsti, norāda uz vēl vienu problēmu –
profesiju sadalījumu katram jaunajam rezidentam VM apstiprina tikai dažus mēnešus pirms sākas dokumentu pieņemšana.
Tas nozīmē, ka tikai absolvējot pamatstudijas, jaunie mediķi uzzina vai viņu izēvelētajā specialitātē ir pieejamas rezidentūras vietas un cik daudz.
"Ņemot vērā to, ka slimnīcas zin savus ārstus, profesionāļus, kādās kondīcijas viņi ir, protams, ka var šos skaitļus zināt un plānot uz priekšu, ne jau 10 gadus, bet 3-4 gadus, lai students otrajā vai trešajā kursā jau zinātu, ka, beidzot universitāti, būs iespējas pretendēt uz šādām vietām," sacīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors Jānis Gardovskis.
"Sākot ar ceturto kursu, ārstniecības fakultātēm sākās klīniskās prakses, kad viņi jau apmēram sāk orientēties, ko viņi varētu vēlēties - tā ir viena lieta. Otra lieta, lai tiktu rezidentūrā, ir noteikti atlases kritēriji. Viens no kritērijiem ir viņu iepriekšējais darbs, brīvprātīgais darbs, cik daudz viņi jau tajā specialitātē kaut ko ir papildus gājuši, darījuši, viņu diplomdarba tēmas veltījums konkrētai specialitātei.
Tātad viņiem ir ļoti būtiski zināt to laicīgi," sacīja LU rezidentūras attīstības programmas vadītāja Anda Požarnova.
Arī šo situāciju VM solās mainīt no nākamā gada un jau pavasarī publicēt trīs gadu plānu. Respektīvi, VM izvēlējas veiksmīgu stratēģiju - gandrīz visas "De facto" pieminētas problēmas atzīt un solīt laboties. Atliek vien cerēt, ka tas nepaliks uz papīra vien.
