Kokaudzētavās izaudzē 55–56 miljonus stādu gadā

Ieilgusī ziema savas korekcijas šopavasar viesusi arī meža stādīšanā, var teikt - šos darbus iekavējot vismaz par divām nedēļām. Līdz ar to pats karstākais darba laika tagad vēl ir arī Baltijas valstīs lielākajā un modernākajā stādu audzētavā - Strenču kokaudzētavā.

„Paralēli tam, ka stādi tiek intensīvi realizēti, notiek arī jaunu audzēšana, un šajā angārā dzimst mūsu stādi,” Strenču kokaudzētavas vadītājs Jānis Zvejnieks iepazīstināšanu ar ražošanas procesu sāk ar sēšanas konveijeru. Lai arī runājot par stādu audzēšanu, vārds „ražošana” it kā pat neiederētos, tomēr Strenču audzētavā jaunais cehs ar konveijeriem un moderno pakošanas iekārtu drīzāk tiešam atgādina ražotni. „Katru gadu cenšamies iet laikam līdzi un uzstādām kādas modernākas iekārtas, kas meža stādu nozarē.”

Pēdējos piecos gados Strenču kokaudzētava savus stādu audzēšanas apjomus no 8 miljoniem stādu ir pat dubultojusi. „ Šogad ir paredzēts 17 miljoni stādu. Lielākā daļa paliek Latvijā, apmēram 15-20 procenti tiek eksportēti uz Zviedriju,” saka Zvejnieks.

Šeit izaudzētie un kastēs sapakotie stādi sāk ceļu uz cirsmām, lai vēl šopavasar tos stādītu, bet blakus telpā jau paralēli norit jaunu stādu sēšana. „Sēšanu mēs uzsākam marta beigās un tad ar nelieliem pārtraukumiem turpinām līdz jūlija beigām,” skaidro Zvejnieks.

Akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži” uzņēmuma „Sēklas un stādi” direktora vietniece ražošanas jautājumos Laima Zvejniece rāda vēl kādu jaunumu, kas īstenojas sadarbībā ar zinātniekiem, un tie ir egļu stādi, kas tiek audzēti no spraudeņiem: „Ideja tāda, ka jādabū ātrāka raža no pašiem izcilākajiem kloniem, nevis gaidīt sēklas un tad ilgi gadi paiet, bet daļu no izcilākajiem kokiem pavairot ar spraudeņiem.”

Rietumvidzemes mežsaimniecības izpilddirektors Vilmārs Katkovskis stāsta, ka cirsmā jau aug šopavasar iestādītie Strenču kokaudzētavā augušie egļu stādi. Rietumvidzemes mežsaimniecībā meža stādīšanas darbi šonedēļ beidzas. Tajos strādāja ne tikai mežsaimniecības darbinieki, bet arī ap diviem tūkstošiem talcinieku.

„Šis pavasaris bija ļoti grūts meža atjaunošanas ziņā, jo ziema bija aizkavējusies, un tad uzreiz bija 30 grādu karstums, tad atkal vajadzēja ļoti ātri šo mežu iestādīt. Mēs būsim mākslīgi atjaunojuši ap 800 ha meža.” Vilmārs Katkovskis kliedē arī bažas par to, ka izcirsto mežu vietā mazāk būs priedes, bet vairāk lapu koki. „Šīs bažas nav pamatotas, jo LVM uzstādītais mērķis ir, ka mēs atjaunojam ar to sugu, kura ir augusi un, tā kā lielākā puse Latvijas valsts mežu ir priežu meži, tad arī ar priedi tos atjaunojam.”

Arī turpmākos piecus gadus „Latvijas Valsts mežu” kokaudzētavās paredzēts, ka būs visai ievērojams izaudzēto stādu apjoms - no 55–56 miljoniem gadā, un lielākā daļa no tiem paliek Latvijas mežu atjaunošanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti