Panorāma

Panorāma

Panorāma

Jāņus svin tiešsaistē

Ērcēm patīk līgot jāņuzālēs

Ērcēm patīk līgot jāņuzālēs. Kas jāatceras, atpūšoties dabā?

Pēc Jāņiem, kas pavadīti pie dabas, vēlams pārbaudīt, vai nav piesūkusies ērce. To, ka šovasar pēc siltās ziemas ērču patiešām ir vairāk, pamanījuši daudzi dabas draugi. Tomēr ar ērču pārnēsātajām infekcijas slimībām – ērču encefalītu un Laimas slimību – saslimušo skaits būtiski neatšķiras, atzīst epidemiologi. Ne visi, kuriem iekož inficēta ērce, saslimst, taču risks ir pietiekami liels, lai, atpūšoties dabā, no ērcēm piesargātos.

ĪSUMĀ:

  • Ērču šogad ir vairāk.
  • Ne visas ērces pārnēsā slimības, un ne visi saslimst arī tad, ja piesūkusies inficēta ērce.
  • Salīdzinot ar pērnā gada periodu līdz Jāņiem, saslimušo ar ērču encefalītu ir tikpat, cik šogad, bet ar Laimas slimību sasirgušo ir pat mazāk.
  • Vislabākais līdzeklis pret ērcēm ir no tām izvairīties.
  • Atpūšoties dabā, der atcerēties ģērbties gaišas krāsas apģērbā, pārvilkt zeķes pāri biksēm, lietot kukaiņu atbaidīšanas līdzekļus.
  • Šogad vairāk ir tieši lielo – pieaugušo – ērču, nevis mazo, tāpēc grūtāk pamanāmo.

Jāņus ierasts svinēt pie dabas – lauku viensētās, dārza ballītēs vai brīvdabas pasākumos. Lai cik ierasta un tuva tradīcija Zāļu dienā ir vīt ziedu vainagus un lasīt jāņuzāles, epidemiologi uzsver, ka tieši tā – plūcot augus aptuveni līdz metru garā zālē – var salasīt arī ērces.

“Šogad pirmo ērci nolasījām jau aprīļa sākumā, kad atgriezāmies no divu dienu pārgājiena. Es katru reizi, kad mēs atnākam no meža, pārbaudu bērnus. Pārbaudu, visbiežāk ērces var atrast zem matiem vai padusēs,” stāsta dabas draugu nometnes “Zemes skola” vadītāja Baiba Ābelniece.

Baiba Ābelniece ir četru bērnu mamma un kopā ar ģimeni ir īsti dabas draugi. Tāpēc viņiem jābūt gataviem arī sadzīvošanai ar ērcēm.

“Suns atnāk, un viņam bezmaz vai tā kā tādas krelles apkārt,” atzīmē Ābelniece. Sunim šovasar noņemtas pat 20 ērces vienā reizē, un pa kādai ik vasaru piesūcas arī bērniem.

Ābelniece uzsver: “Man visi bērni ir potēti, līdz ar to mēs vienkārši izraujam ērci. Cenšamies izraut pēc iespējas ātrāk.”

To, ka ērču šogad ir vairāk, apstiprina arī speciālisti. Visvairāk ērču novērotas tieši Latvijas centrālajā daļā un Kurzemē, kamēr salīdzinoši maz asinssūcēju sastopams Zemgales pusē.

“Ērču aktivitāte ir atkarīga no biotopa, kas ir viņām labvēlīgs. Garā zālē, krūmājos, nekoptās vietās ērču, protams, būs vairāk nekā sausos priežu mežos vai kārtīgi izpļautā zālē,” skaidro epidemioloģe Antra Boitmane.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka, salīdzinot ar pērnā gada periodu līdz Jāņiem, saslimušo ar ērču encefalītu ir tikpat, cik šogad, bet ar Laimas slimību sasirgušo ir pat mazāk.

Svarīgi paturēt prātā, ka ne visas ērces pārnēsā slimības. Un ne visi saslimst arī tad, ja piesūkusies inficēta ērce.

Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Baiba Rozentāle skaidro, ka inficēto ērču šogad ir vairāk nekā pērn: “Uz šo brīdi laboratorijā izmeklētas vairāk nekā 1400 ērces, no tām 3,3% ir inficētas.”

Tātad no 100 uz laboratoriju atvestajām ērcēm trīs bijušas inficētas ar encefalītu. Pret Laimas slimību, kuras baktērijas atrastas katrā piektajā laboratorijā nodotajā ērcē, vakcīnu nav. Tāpēc profesore aicina, pēc ērces noņemšanas pamanot pirmos simptomus – paaugstinātu temperatūru un kaut vai nelielu apsārtumu ap koduma vietu –, nekavējoties sazināties ar ģimenes ārstu.

“Nekādas analīzes nevajag nodot, jo antivielas vēl nav izveidojušās. Un cilvēkam līdz 14 dienām ir jālieto antibiotikas, jo organisms pats netiek galā,'' skaidro Baiba Rozentāle.

Vislabākais līdzeklis pret ērcēm ir no tām izvairīties.

“Nevajadzētu sēdēt uz kailas zemes, nepaklājot apakšā kādu segu, jo arī pa segu ērces pārvietojas diezgan lēni un šajā gadījumā var redzēt,” skaidro epidemioloģe Antra Boitmane.

Atpūšoties dabā, jāatceras dažas lietas –

ģērbties gaišas krāsas apģērbā, pārvilkt zeķes pāri biksēm, lai nav plikas potītes, kā arī lietot kukaiņu atbaidīšanas līdzekļus.

“Es rosinu arī pret odiem un dunduriem un pret ērcēm izmantot repelentus, jo, lai arī tā ir ķīmija, tomēr mēs atbaidām daudz lielāku ļaunumu un īpaši, ja runājam par ērcēm un cilvēkiem, kuri nav vakcinēti pret ērču encefalītu,” uzsver Baiba Rozentāle, atzīmējot arī: “Uztraukties vispār nevajag. Ja simptomi parādās, momentā jāgriežas pie ārsta.”

Labā ziņa, ka šogad vairāk ir tieši lielo – pieaugušo – ērču, nevis mazo, tāpēc grūtāk pamanāmo.

Arī Baibas Ābelnieces kuplā ģimene, kas Jāņos dosies laivu braucienā pa Aivieksti un nakšņos teltīs, apzinās, ka tur noteikti papardēs līgos arī ērces. “Mēs tāpat skriesim ar basām kājām un līgosim kā līgodami ar brunčiem un vainagiem. Vienīgais, pārbaudīsim pēc iespējas biežāk,” atzīmē Ābelniece.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti