„Mūsu industriālajai konkurētspējai nākotnē būs svarīgi ne tikai tas, ka mēs ražojam produktus, izmantojot mazāk izejmateriālu, mazāk enerģijas un mazāk ūdens, bet arī, ka mēs spējam aizstāt iepriekš neapstrādātus materiālus ar otrreizēji pārstrādātiem. Un mēs ražojam produktus, ko var atkārtoti izmantot, remontēt, atjaunot un pārstrādāt. Tā ir aprites ekonomika,” sacīja Potončiks.
Vienkāršiem vārdiem sakot - ja kādreiz bija nepieciešama tonna rūdas, lai iegūtu gramu zelta, tad tagad pietiek ar 41 pārstrādātu viedtālruni. Tāpēc EK vēlētos, lai līdz 2030. gadam Eiropas Savienībā (ES) otrreizēji pārstrādātu 70% sadzīves atkritumu un 80% iepakojuma atkritumu. Komisija arī lēš, ja tas izdosies, būs vairāk nekā pusmiljons jaunu darbavietu.
„Pāreja uz zaļo ekonomiku ir lieliska iespēja, lai radītu jaunas augstas kvalitātes videi draudzīgas darbavietas, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu labklājību nākamajām paaudzēm un veicinot atgūšanos no ekonomiskās krīzes. Šis process rada izaicinājumus, kā arī iespējas, tā kā šī ekonomikas transformācija rada jaunas darbavietas, citas aizstājot un daudzas pārskatot,” stāsta Eiropas nodarbinātības un sociālo lietu komisārs Lāslo Andors.
EK priekšlikums paredz, ka no 2025.gada aizliegtu izgāzt poligonos tos atkritumus, kurus iespējams otrreizēji pārstrādāt. Tad ik gadu aptuveni 600 miljoni tonnu pārstrādājamu materiālu vairs nenonāktu izgāztuvēs. Arī mājsaimniecību radīto atkritumu apjoms spēcīgi jāsamazina.
„Ja mēs paskatāmies, kāda šobrīd ir situācija Latvijā, tad aina ir krasi atšķirīga no tā, par ko šobrīd runā EK, mums lielākā daļa no radītajiem atkritumiem nonāk poligonos šobrīd,” norāda Andors.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Alda Ozola norāda, EK priekšlikums vēl ir pavisam jauns. Jautāta par risinājumiem, Ozola norāda, ka, piemēram, daudzās Eiropas valstīs par atkritumu noglabāšanu poligonos ir jāmaksā augsta maksa, taču Latvijā tā ir salīdzinoši zemāka.„Attiecīgi atkritumu apsaimniekotājiem nav ļoti liela stimula meklēt citus veidus, kā samazināt izmaksas. Proti, aizved uz poligonu, noglabā, izmaksas nav tik lielas. Ja izmaksas par noglabāšanu būtu daudz augstākas, būtu lielāka interese meklēt veidus, kā pārstrādāt un samazināt noglabājamo apjomu. Šīs ir sviras, ko valsts var darbināt,” skaidro Ozola.
Tāpēc ministrija apsver, ka šīs likmes varētu paaugstināt. Tāpat arī jādomā, lai iedzīvotājiem nepalielinātos maksājumi un kā stimulēt iedzīvotājus šķirot atkritumus. „Ir dažas valstis, kur noglabājamo atkritumu apjoms ir 3 līdz 5% no radītā, mums tie ir 80%. Ir valstis, kas pierādījušas, ka ļoti liela daļa no tā, ko mēs uzskatām par atkritumiem, ir izmantojami kā resursi,” uzsver VARAM pārstāve.
EK priekšlikums ir noglabāt poligonos ne vairāk kā 25 procentus no radītā atkritumu apjoma. Latvijai tas, protams, nozīmētu ļoti būtiskas izmaiņas.
Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas vadītāja Rūta Bendere par Eiropas Komisijas priekšlikumu saka - šāda mērķa izvirzīšana noteikti nav nepareiza. Taču viņa norāda, ka vispirms būs jāatrisina kāda problēma. „Jāizdomā, kādā veidā poligoniem kompensēt to, ka pašlaik līdz ar šķirotu vākšanu un pārstrādi ienāk mazāk materiālu. Jo noglabājamā materiāla daudzums tika novērtēts arī pie poligonu celšanas izmaksām, un līdz ar to poligoni var nonākt nopietnā krīzes situācijā, jo tiem ir jāatdod arī parādi, kas tika paņemti, sākot šo poligonu celtniecību,” saka Bendere.
Vides ministrija šobrīd plāno, kā izmantot ES naudu, lai sasniegtu direktīvās jau izvirzītos mērķus, piemēram, jāsamazina noglabāto atkritumu daudzums un jāpalielina pārstrādes apjomi. Vēl jāpiebilst, ka EK priekšlikums pagaidām vēl dalībvalstīs nav diskutēts.
