Eiropas Savienības veselības ministri šonedēļ pulcēsies uz ārkārtas sanāksmi. Drošu zāļu slimības ārstēšanai nav, bet eksperimentālās pieejamas ļoti ierobežotā daudzumā. Epidēmija vissmagāk skārusi trīs Rietumāfrikas valstis, kur veselības aprūpes sistēma praktiski nepastāv un ekonomiskais stāvoklis ir ļoti smags. Inficējušies un miruši ir tūkstošiem cilvēku.
Draudīgākais uzliesmojums vīrusa vēsturē
Ebolas vīruss pirmo reizi tika atklāts pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Zairā, tagad Kongo Demokrātiskajā Republikā, Centrālāfrikā netālu no Ebolas upes. Kopš tā laika piedzīvoti vairāki slimības uzliesmojumi, pārsvarā Centrālāfrikas valstīs. Bet apmēros neviens pat tuvu nelīdzinās epidēmijai, ko šobrīd piedzīvo Rietumāfrikas valstis Libērija, Gvineja un Sjerraleone.
Iepriekšējos uzliesmojums inficēto skaits sliktākajā gadījumā bija mērāms dažos simtos. Šajā reizē reģistrēti vairāk nekā astoņi tūkstoši inficēšanās gadījumu. Puse - vairāk nekā četri tūkstoši - zaudējuši dzīvību.
Kad tas beigsies, grūti teikt. Pasaules Veselības organizācija prognozē, ka jauni saslimšanas gadījumi varētu būt vēl nākamos deviņus mēnešus.
Rietumāfrikas valstīs Ebolas vīrusam šādos apjomos izdevās ieperināties galvenokārt tāpēc, ka tās ir ļoti nabadzīgas. Ekonomiskie, sociālie un politiskie apstākļi ir ļoti smagi - tās ir sekas gadiem ilgiem pilsoņkariem un etniskajiem konfliktiem.
Veselības aprūpes sistēmas kā tādas šajās valstīs faktiski neeksistē,” norāda Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne.
Izskanējuši brīdinājumi, ka epidēmija pat apdraudot šo Rietumāfrikas valstu pastāvēšanu, un uzliesmojums pavisam noteikti draud ar ļoti smagu triecienu trauslajām ekonomikām, brīdināja Pasaules Bankas prezidents Džimjons Kims.
„Ja Ebolas vīrusa epidēmiju ātri neierobežos un tā izplatīsies uz citām valstīm, tad līdz nākamā gada beigām slimības sekas var izraisīt kaitējumu ekonomikai 32,6 miljardu dolāru apmērā. Rietumāfrikas reģiona iedzīvotājiem tā būtu katastrofa,” norādīja Kims.
Epidēmijai pieņemot arvien draudīgākus apmērus, pēdējās nedēļās sasparojusies arī starptautiskā sabiedrība. Uz Rietumāfriku tiek sūtītas mobilās laboratorijas, medikamenti, mediķi. Piektdien Apvienotās Nācijas gan paziņoja, ka no organizācijas lūgtā viena miljarda dolāru cīņai pret vīrusu saziedota tikai ceturtā daļa. ANO norādījusi, ka starptautiskajai sabiedrībai vēl daudz vairāk reižu jāpalielina savi pūliņi.
Izpratne par Ebolas vīrusa bīstamību gan arvien nostiprinās, ASV Slimību kontroles centra direktoram Tomasam Frīdenam velkot paralēles ar HIV/AIDS izplatību.
„30 gadu laikā, kurus esmu strādājis veselības aizsardzības nozarē, vienīgais šim līdzīgais bijis AIDS. Mums jāstrādā tagad, lai parādītu, ka tas nav pasaules nākamais AIDS. Ātrums ir pats svarīgākais. Notiekošais ir kontrolējams, tas bija novēršams. Tas ir novēršams, ieguldot pamata veselības aprūpes pakalpojumos. Gan epidēmijas epicentrā, visvairāk skartajās un apkārtējās valstīs, gan citās valstīs, kas varētu tikt skartas. Veselības aprūpē nav ieguldīts pietekami,” sacīja Frīdens.
Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne norādīja, ka šis ir „milzīgs uzliesmojums,” un galvenais cīņā pret to ir palīdzība ar naudu un cilvēkresursi, proti, mediķi. Nauda, lai stiprinātu šo valstu vājās veselības sistēmas, kas arī nākotnē palīdzētu mazināt jaunas epidēmijas izcelšanās risku. Bet šobrīd skartajās valstīs vajadzīgi ārsti, māsas un dažāda veida speciālisti, jo Rietumāfrikā to katastrofāli trūkst.
Slimība izplatās, zāles vēl nav atrastas
Turīgāko valstu valdību finansējums ir nepieciešams arī, lai izstrādātu gan zāles ārstēšanai, gan vakcīnu novēršanai. Ņemot vērā, ka Ebolas vīrusa uzliesmojumi iepriekš bijuši periodiski un skaitliski salīdzinoši nelieli, farmācijas uzņēmumiem nebija intereses izstrādāt attiecīgus medikamentus, norādīja Rūrāne.
„Ebola ir nabadzīgo valstu slimība, un tās izcelsmes vieta ir Āfrika. Tā nav komercija, bet ražotāju kompānijām un industrijai, protams, vienmēr ir interese nopelnīt. Investīcijas seko iespējām pelnīt. Ja mums līdz šim nav bijis Ebolas vīrusa medikamentu, tad viens no pamatiemesliem ir tas, ka šis investīcijas nav bijušas. Tādēļ ka acīmredzot nabadzīgās valstis, Āfrikas valstis, nebūs spējīgas tās samaksāt,” skaidroja Rūrāne.
Daži medikamenti, kas izstrādāti Ebolas vīrusa ārstēšanai, gan ir pieejami, un tiek izmēģināti. Bet tie ir eksperimentāli, rezultāti nav bijuši viennozīmīgi, turklāt, šīs zāles pieejamas ļoti mazā daudzumā.
Pasaules Veselības organizācija norāda, ka tagad saslimšanas gadījumi ar Ebolu konstatēti septiņās valstīs. Medmāsas inficēšanās Spānijā bija pirmā reize, kad inficēšanās notikusi ārpus Āfrikas. Viņa aprūpēja divus no Rietumāfrikas atvestus spāņu misionārus, kas tomēr zaudēja dzīvību. Nedēļas nogalē saslimšana tika konstatēta arī mediķim Teksasā, ASV. Viņš strādāja slimnīcā, kur ārstējās ar vīrusu inficēts libērietis.
ASV un Eiropas lidostās tagad tiek ieviestas pastiprinātas pasažieru pārbaudes. Eiropas Savienības veselības ministri šonedēļ pulcēsies uz ārkārtas sanāksmi.
Rūrāne gan norādīja uz Pasaules Veselības organizācijas un ekspertu atzinumu, ka - kaut izolēti gadījumi, konkrētāk - ārstniecībā iesaistīto mediķu vidū, ir gaidāmi, - Ebolas epidēmijas izcelšanās risks Eiropā un ASV ir ārkārtīgi niecīgs.
Tā iemesla dēļ, ka Eiropā un arī Amerikā ir ļoti spēcīgas infekcijas kontroles sistēmas. Arī tad, ja šāds indivīds nonāk slims kādā konkrētā Rietumeiropas valstī, tad tās iespējas, ka viņš tiks atklāts, ātri identificēts, pēc iespējas ātri izolētas, un viņam tiks sniegta pati labākā palīdzība, ir ļoti augstas,” sacīja Rūrāne.
Arī Latvija gatavojas
Tomēr, lai arī Ebolas vīrusa izplatības risks Latvijā ir relatīvi zems, jo, kā saka epidemiologi, pasažieru plūsma uz infekcijas skartajām Āfrikas valstīm niecīga, speciālisti norāda, ka gatavībai ir jābūt. Un iestādēm ir plāni, kā rīkoties.
Piemēram, jau tagad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dispečeri, saņemot zvanus, ir apmācīti atpazīt Ebolas vīrusa pazīmes. Tās gan sākumā var atgādināt parastu saaukstēšanos ar augstu temperatūru, drudzi, lielu nespēku un galvas sāpēm.
Jau zvana pieņemšanas brīdī uzdod papildu jautājumus, lai saprastu, vai šis iespējamais izsaukums ir paaugstināta riska. Vai cilvēks noteiktā laika perioda ir bijis šajās riska skartajās zemēs vai nē. Jau zvana pieņemšanas brīdī notiek sijāšana,” atklāja dienesta pārstāve Ilze Bukša.
Ja sarunā ar zvanītāju atklātos, ka saslimušais cilvēks bijis riska zonā, dispečers uz izsaukumu sūtītu brigādi, tērptu atbilstošā ekipējumā.
„Tas ir speciāls kombinezons, tās ir speciālas garās bahilas kājās, tie ir speciāli cimdi, aizsargbrilles, sejas aizsargmaska. Visā šajā komplektācijā dotos uz šādu izsaukumu. Un attiecīgi cietušajam vai pacientam šāds pats kombinezons tiktu nodrošināts,” skaidroja Bukša.
Turklāt visus pacientus ar aizdomām par Ebolas vīrusu ātrās palīdzības mašīnas no jebkuras vietas Latvijā vestu tikai uz Latvijas Infektoloģijas centru. Pēc izsaukuma mašīna tiktu dezinficēta un brigāde kādu laiku uzturētos karantīnā.
„Un cilvēki, kuriem bijušas stingras aizdomas par Ebola vīrusu, nav bijuši, bet ir bijuši tādi, kuriem bijusi diferenciāla diagnoze, malārijas slimnieki ir līdzīgi un ar citiem drudžiem ir līdzīgi,” stāstīja Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra galvenā infektoloģe Ludmila Vīksna.
Viņa uzsvēra, ka infektologi ir gatavi negaidītām diagnozēm. Tomēr pamatotas aizdomas par Ebolas vīrusu vēl nav bijušas. Taču centrs ir gatavs.
„Par to liecina tas, ka mums ir diagnostiskie līdzekļi, ar kuriem varam diagnosticēt, un, piemēram, Ebolas vīrusa sakarā 40 cilvēkiem varam izdarīt eksprestestus un pēc tam apstiprinošos. Tā kā tur mums ir gatavība. Latvijā laboratorijas drošības līmenis ir augsts. Pacientu „ātrā palīdzība” nogādās speciālā boksētā nodaļā slimnīcas centrālajā daļā blakus reanimācijas nodaļā, katrā palātā - viens pacients,” stāstīja Vīksna.
„Tā ir tāda telpa, kur ir atsevišķa ieeja, atsevišķa izejvieta, kur personāls var pārģērbties vajadzības gadījumā, ieejot un izejot. Tur ir speciālas instrukcijas, tur ir izlietnes, dezinfekcijas aprīkojums vēl pastiprinātāks,” skaidroja Vīksna.
Pacientus ārstēs un aprūpēs mediķi speciālos tērpos, lai nenonāktu tiešā saskarē ar saslimušo, viņa asinīm un citiem ķermeņa šķidrumiem un paši neinficētos. Šos tērpus mediķi apmācībās jau esot izmēģinājuši. Taču šīs slimības ārstēšanā nav ne specifiskas zāles, piemēram, seruma vai imūnglobulīna, ne arī zāles, kas iedarbojas uz ierosinātāju.
„Medicīnā to sauc par patoģenētisko terapiju, kas iedarbojas uz slimības attīstības dažādiem posmiem. Piemēram, ja pacientam ir ļoti izteikta vemšana un caureja, mēs darīsim tā, ka pievadīsim daudz šķidruma, lai nezaudē šķidrumu; ja ļoti stipras sāpes, tie būs pretsāpju līdzekļi; ja parādīsies asiņošana, tie būs asiņošanu mazinošie līdzekļi,” stāstīja infektoloģe.
Ebolas vīrusa pacientiem ārstēšanās laiks ir aptuveni desmit dienas. Taču slimībai ir augsta - vidēji 50 procenti - letalitāte. Vīksna uzsver - nekas neliecina par to, ka varētu būt daudz pacientu, un piebilst - „bet gatavībai jābūt vienmēr”.
Ja lidostā „Rīga” ienāktu ziņas, ka uz Latviju lidmašīnā tiek vests pacients ar aizdomām par Ebolas vīrusu, lidosta rīkotos pēc rīcības plāna un Pasaules Veselības organizācijas norādēm. Proti, lidosta sazināsies ar lidostas medpunktu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kas dosies uz lidostu.
„Kamēr notiek komunikācija, ja gaisa kuģis jau ir ieradies, tas tiek novietots atsevišķā stāvvietā, un lidostas uzdevums šajā brīdī ir norobežot gaisa kuģi, lai tam nevarētu piekļūt citas personas. Tad ierodas NMPD, veic nepieciešamās darbības,” pastāstīja lidostas pārstāve Sarmīte Rinmane.
Turklāt, ja Latvijā atklāsies kaut viens Ebolas vīrusa gadījums, Slimību profilakses un kontroles centrs apzinās un meklēs cilvēkus, kuri ir kontaktējušies ar saslimušo. Tomēr pagaidām Latvijas iedzīvotājiem ir ierosinājums nedoties uz vīrusa skartajām valstīm.
„Pret Ebolas vīrusa infekciju šobrīd izturas kā pret kaut ko Latvijai tālu, maznozīmīgu un nereālu…” norāda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris. „Būtu vajadzīga koordinēta rīcība starp NMPD, slimnīcu uzņemšanas nodaļām, medicīnisko punktu lidostā. Ir jābūt attiecīgam nodrošinājumam ar individuāliem aizsardzības līdzekļiem, prasmei viņus lietot. Tam visam jābūt iedarbinātam, paaugstinātā kaujas gatavībā. Nedrīkst gaidīt, kad apstiprināsies pirmais inficēšanās gadījums, kas atvests no Libērijas.”
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Egita Pole, kura šonedēļ Eiropas veselību ministru ārkārtas sanāksmē pārstāvēs Latviju, norāda, ka visi nepieciešamie pasākumi Latvijā ir veikti, arī speciālie tērpi sagādāti un tagad vēl tiek papildus iepirkti kombinezoni. Sistēmas iekšienē vairākās iestādēs notikušas apmācības, taču ministrija apsver, ka vajadzētu vēl starpinstitūciju apmācības, lai sistēma strādātu bez kļūmēm.
