“Ja gribat ko mainīt savos ikdienas paradumos, pirmais ieteikums būtu nedarīt to ļoti drastiski un radikāli, jo tas bieži vien beidzas ar fiasko otrās, trešās dienas vai varbūt otrās nedēļas izskaņā, jo dažkārt uzstādītie noteikumi ir pārāk šerpi un ne uzreiz pie tiem var pierast,” norādīja Brēmanis.
Tomēr nelielas izmaiņas savā ikdienas ēdienkartē gan varētu organizēt. “Protams, atkarībā no tā, kas par problēmu jums ir. Visbiežāk pie manis griežas ar liekā svara problēmu,” viņš stāstīja.
Lai padarītu veselīgākus ikdienas uztura paradumus, Brēmanis ieteica vairāk lietot pilngraudu produktus.
“Tas nozīmē – rupja maize, nevis baltmaize, auzu putra, nevis mannas putra, brūni, melni vai sarkani rīsi, nevis balti rīsi, pilngraudu makaroni, nevis parastie. Tas ir pamats, kas vajadzīgs ogļhidrātu ziņā,” viņš skaidroja.
“Tad kvalitatīvs olbaltumvielu avots – tā var būt gaļa, olas, piena produkti, zivtiņa, bet tas nav kūpinājums, tas nav desveidīgais, tas ir no svaiga produkta gatavots ēdiens. Tur atkal slinkums, laika trūkums un visi pārējie aizbildināšanās momenti nāk,” ārsts norādīja.
“Obligāts ir dārzeņu, salātu, sautējumu vai kāda tipa papildinājums pie saucamajiem pusdienu otrajiem ēdieniem vai vakariņu ēdieniem, bez tā nu nekā,” viņš uzsvēra.
Tāpat Brēmanis kliedēja mītu par to, vai ikdienas uzturā būtu jāatsakās no kartupeļiem. “Es teiktu, ka no kartupeļiem tā kategoriski nav jāatsakās, bet jāatsakās no tiem kartupeļiem, kas ir eļļaini, taukaini. Tie ir čipsi, frī kartupeļi, bet pats kartupelis vārītā vai krāsnī ceptā formā ir vērtīgs produkts, sevišķi papildinājumā ar dārzeņiem un zaļumiem,” viņš secināja.
