Burtnieka ezera ekosistēmu pēdējo 100 gadu laikā viskrasāk ietekmējusi cilvēku darbība. Sākot jau ar Salacas upes līmeņa pazemināšanu 1920. gados, beidzot ar Silzemnieku poldera izbūvu, lauksaimniecības zemju meliorāciju un piesārņojumu, kas aizvien rodas cilvēku darbības rezultātā. „Mēs katru gadu pēc maniem aprēķiniem zaudējam apmēram 5 ha no ezera platības," saka Burtnieku novada domes Dabas resursu nodaļas vadītājs Raimonds Indrāns.
Lai gan šobrīd Burtnieka ezers var lepoties ar vērtīgiem zivju krājumiem, kaitējums ezera ekosistēmai var radīt arī vairāku zivju sugu bojā eju. „Burtniekā ir daudz zivis, tas vēl vairāk bagātina ūdeni. Tas kurš cieš ir lasis. Tāpēc, ka Salacā viņu paliek aizvien mazāk un tas ir rādītājs, ka kaut kas „riktīgi" nav," vides žurnālists Māris Olte.
Hidrobilologs Andris Urtāns uzsver, ka šobrīd ezera galvenā problēma ir tā, ka dažādi netīrumu un sanesumi Silzemnieku poldera dēļ, caur Salacas upi netiek aizskaloti, bet saglabājas ūdens tilpnē. Tāpēc ir jāmeklē iespējas, kā tos dabūt ārā no ūdens. Viens no risinājumiem varētu būt veidojot atklātas pludmales. „Vējs un viļņi un vilnis ir kā tāds rotors. Ja ir atklātas pludmales, tad vilnis spēj tos sanešus izmest krastā," skaidro hidrobiologs Andris Urtāns.
Lai apturētu ezera aizaugšanu Burtnieku novada pašvaldība uzsākusi ezera apsaimniekošanas stratēģiju izstrādi. Šovasar veikts pētījums ļauj secināt, ja tuvākajā laikā izdosies apturēt negatīvos procesus, kas kaitē ezera ekositēmai, ūdens tilpnes bagātības izdosies saglābt. „Skaidrs ir tas, ka upes ienes kaut kādu piesārņojumu, ezera baseins ietekmē ezera labklājību. Tepat no krastiem kaut kas ieskalojas. Tas pirmais, ko es gribu minēt piesārņojuma samazināšanai," iesaka Vides risinājumu institūta speciālists.
Taču, lai to īstenotu, Burtnieka ezera glābšanā ir jāiesaistās visai apkārtējai sabiedrībai. Sākot jau ar viensētām, kur aizvien ir problēmas ar notekūdeņu savākšanu, beidzot ar lauksaimniekiem, kas zemes platības apstrādā ar dažādām ķimikālijām.
