Sadaļas Sadaļas

Rīta Panorāma

Godinot 4. maiju, iedzīvotājiem dāvina piemiņas medaļu

Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Inesi Mauriņu

Vitamīnu divējādā daba

Ārsti: Pārāk daudz vitamīnu var provocēt saslimšanas

Atnākot pavasarim arvien biežāk dzirdamas sarunas par to, ka, šķiet, piemeklējis vitamīnu deficīts un to vajadzētu steidzami kompensēt. Taču ne vienmēr vitamīnu lietošana ir gana droša, jo to pārāk centīga lietošana var ietekmēt veselības stāvokli arī pretēji un saistāma ar dažādām nevēlamām saslimšanām. Dažkārt atsevišķi vitamīni cilvēkam nav vispār nepieciešami un nav vajadzības paļauties uz dažādiem populāriem ieteikumiem.

Vitamīni cilvēka organismam ir nepieciešami. Runājot līdzībās, tie ir kā enerģijas lādiņš šūnām, kas ļauj tām normāli darboties. "Lai mēs varētu funkcionēt, lai mūsu šūnas varētu veidoties, lai varētu darboties kaulu locītavu sistēma, lai varētu nervu sistēma pareizi strādāt, lai sirds asinsvadu sistēma varētu strādāt pilnvērtīgi, vitamīni ir nepieciešami tāpat kā ēdiens," pastāstīja Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas Klīniskās imunoloģijas centra vadītāja Inta Jaunalksne.

Smags vitamīnu trūkums var izraisīt ļoti nopietnas saslimšanas. Hronisks C vitamīna deficīts noved pie cingas, A vitamīna trūkums izraisa tā saukto vistas aklumu, kad ir grūti redzēt pustumsā, savukārt ilgstoša D vitamīna nepietiekamība var provocēt rahītu. Daudzi ir nopietni nobažījušies, ka pavasarī izsmeltas visas vitamīnu rezerves un tās steidzami nepieciešams papildināt. "Reklāma dara savu, un cilvēki tiešām domā, ka tā būs panaceja gan pret vitamīnu trūkumu, gan slimību profilaksei un tā tālāk," Latvijas Televīzijai stāsta “Veselības centrs 4” ģimenes ārste Jevgēnija Nikolajeva.

"Ja nav nekādu veselības problēmu, ja mēs jūtamies labi, ja nav nekādas depresijas, nav noguruma, nav nekādas hroniskas infekcijas jeb biežas saslimšanas, nav nekādas problēmas ar gastrointestiālo traktu (kuņģa zarnu trakta problēmas), nav nekādu problēmu ar aknām un mēs jūtamies labi, no tā varam secināt, ka acīmredzot vitamīni uzturā ir sabalansēti un ka mums papildus nekas nav nepieciešams," stāsta daktere Jaunalksne.

ASV publicētā pētījumā Kolorado universitātes zinātnieki norāda, ka, lietojot vitamīnus pārāk daudz, cilvēks var pat nopietni kaitēt savai veselībai. "Tas var radīt problēmas, jo vitamīni ir tie mikroelementi, kas var stimulēt kādu augšanu - tie piedalās šūnu reģenerācijā (augšanā un atjaunošanā). Ja tie ir pārāk daudz, tad, protams, var nostrādāt ne tā, kā vajag. Ne uz to pusi, kā vajadzētu," skaidro ģimenes ārste Nikolajeva.

Pārāk liels uzņemto vitamīnu daudzums var provocēt sirds un pat onkoloģiskas saslimšanas.

Vieni autori secina, ka attiecīgu hipervitamīnu lietošana var sasaistīt A vitamīnu ar plaušu vēzi, jo sevišķi smēķētājiem, E vitamīna hiperlietošana saistāma ar prostatas vēzi, tas pats ar krūts vēzi sievietēm – D vitamīns un kalcija papildinājums. Tomēr zinātnieku viedokļi atšķiras: kamēr vieni norāda uz riskiem, citi argumentē ar ieguvumiem.

Tikmēr ārsti uzsver, ka būtiskākais ir neļauties pašdarbībai. "Obligāti noteikti jāskatās un jākonsultējas ar ārstu. Teorētiski ar pārtiku mums jāuzņem visi nepieciešamie vitamīni un mikroelementi," pavēstīja Inta Jaunalksne.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt