Kā labāk dzīvot

Speciālisti neiesaka izmantot sociālo tīklu kontus autentifikācijai virtuālajā vidē

Kā labāk dzīvot

Statistika arvien ir drūma. Kā uzlabot peldētprasmi un drošību uz ūdeņiem

Silta vasara ir labākais laiks reimatoīdā artrīta radītā iekaisuma mazināšanai

Ārste: Saulaina un sausa vasara ir labvēlīga reimatoīdā artrīta pacientiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Reimatoīdā artrīta iekaisumu var labi mazināt dažādas aktivitātes, kas pieejamas saulainā vasarā, – peldēšana un riteņbraukšana, dārzeņu, ogu lietošana uzturā, D vitamīna uzņemšana kopā ar magniju, Latvijas Radio 1 raidījumā „Kā labāk dzīvotpar reimatoīdā artrīta izraisītājiem un jaunākajām slimības ārstēšanas metodēm stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes docente, reimatoloģe Anda Kadiša un uztura speciālists Ansis Zauers.  

Nezināmas izcelsmes slimība

Biežākais iekaisuma artrīts, kurš sastopams reimatiskiem pacientiem, ir reimatoīdais artrīts, kas ir autoimūna, nezināmas izcelsmes slimība, kas var skart gan sievietes, gan vīriešus.  Šīs slimības rezultātā sākas progresējošs iekaisums dažādās locītavās, kas var novest pie strukturāliem dziļiem bojājumiem, deformācijām un mazkustības. Reimatoīdais atrīts ir uzskatāma par sistematīvu slimību, kas var radīt arī iekšējo orgānu bojājumus. 

"Visbiežāk tas skar sievietes. Tas ir saistīts ar sievišķajām hromosomām, jo, ja vīriešiem xy hromosoma nosaka galvenokārt dzimumu, tad sievietēm tā nosaka dažādas autoimūnas slimības un iekaisuma procesus organismā," skaidroja Kadiša.

Klimata nozīme autoimūno slimību ārstēšanā

Autoimūnā saslimšanā var pielietot dažādas papildu ierīces un mehānismus, kas var palīdzēt slimību ārstēšanā. Kā viens no tiem – laikapstākļi. Reimatoloģe skaidroja, šogad mēs dzīvojam vairāk dienvidu klimatā, kas nav tradicionāli Latvijas platuma grādiem:

"Tiešie saules stari nevar ietekmēt, taču, ja runājam par dienvidu klimatu, tas ļoti palīdz pacientiem ar iekaisuma artrītiem, jo mums locītavās ir daudz baroreceptoru. Kad ir sauss dienvidu klimats, pacientam parasti ir vieglāk – samazinās sāpes, pietūkums un stīvums.”

Savukārt tieši saules stari nebūtu vēlami divu aspektu dēļ – viens no tiem ir tiešais ultravioletais saules starojums, dažādi medikamenti var izraisīt fototoksisku reakciju, kas var veicināt pigmenta laukuma veidošanos. Otrs aspekts – tiešie saules stari var izraisīt arī fotoalerģisku reakciju. 

"Ultravioletais starojums un saules gaisma mūs silda. Iekaisuma artrīts pats pēc savas dabas ir silts, un tāpat kā mēs – aktīvi darbojas, kad sakarstam. Iekaisuma rezultātā notiek šūnu infiltrācija," sacīja Kadiša.

Nepieciešamība pēc fiziskajām aktivitātēm

Peldēšana ir fantastisks sports, sevišķi iekaisuma artrīta gadījumā. Ja locītavas dobumā uzkrājas šķidrums, locītava pietūkst, audi ap locītavu sabiezē un cilvēks nevar locītavu kustināt. Savukārt ūdenī to ir vieglāk kustināt un nostiprināt.

"Pacientiem ar autoimūnām slimībām ir svarīgs arī psihoemocionālais stāvoklis. Šīs vasaras laikapstākļi to noteikti veicina. Mēs varam iet ārā cilvēkos," pauda Kadiša. 

Viņa arī ieteica izvairīties no ilgstošas skriešanas, tomēr, ja cilvēkam šī nodarbe ļoti patīk, vēlams skriet pa mīkstu virsmu, piemēram, mežu vai pludmali, un izvērtēt, cik lielu attālumu noskriet. Arī riteņbraukšana ir lieliska, ja pacientam ir problēmas ar gūžām, kāju locītavām, pēdām, jo braucot ar riteni, kājas nenes cilvēka svaru. Labāk braukt pa stingrāku virsmu, lai nav izteikta pretestība.

D vitamīns – kāpēc organismam tas ir nepieciešams? 

Vasara šovasar ir pateicīga ar saulaino laiku, jo Latvijā cilvēkiem ir salīdzinoši zems D vitamīns. Tas ir unikāls, to nevar nosaukt tikai par vitamīnu, tas ir hormons, kurš iekaisuma artrīta gadījumos samazina iekaisuma šūnu infiltrāciju un dalīšanos, stiprina kaulus un palīdz  absorbēties kalcijam. 

"Sabiedrībā ir uzskats, ka vasarā nevajag lietot D vitamīnu. Jā, varbūt šajā vasarā to varētu arī pārtraukt, bet tas ir jāskatās individuāli," norādīja Kadiša, piebilstot, ka tradicionālās Latvijas vasarās D vitamīns ir jāturpina lietot. 

Pacientiem, kuriem ir autoimūnā slimība artrīts, nepietiktu pat ar normāla D vitamīna līmeņa sasniegšanu, tas būtu pat par maz, ja pacientam būtu normas apakšējā robeža. Ārste informēja, ka D vitamīna normai vajadzētu būt vismaz no 30 līdz 45–50 nanogramiem. Zems D vitamīns veicina arī imūnas sistēmas nepareizu darbību. 

Kā visefektīvāk uzņemt D vitamīnu?

Zauers piebilda, ka D vitamīns ir jālieto kopā ar magniju. "Bez magnija D vitamīns nevar līdz galam aktivizēties. Ja organismā trūkst magnija, tad D vitamīns neaizies līdz bioloģiski aktīvajai formai." Speciālists sacīja, ka pārtikas produkti, caur kuriem varam uzņemt magniju visefektīvāk, ir dārzeņi un ķirbju sēklas. 

Papildinot speciālista teikto, Kadiša uzsvēra, ka var ēst augļus un dārzeņus, bet visam ir jābūt sabalansētam. Nevajag ēst kilogramiem. Zilās un sarkanās ogas tagad vasarā ir lielisks antioksidantu krājums.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti