Piektdien Stokholmā tā nāca klajā ar pirmo daļu no apjomīga ziņojuma par klimata izmaiņu tendencēm. Dokumentā aprakstīti dažādi scenāriji par to, kā šajā gadsimtā var mainīties temperatūra un ūdens līmenis jūrā. Pesimistiskākā prognoze paredz, ka atsevišķās vietās temperatūra pieaugs pat par gandrīz 5 grādiem pēc Celsija, bet ūdens līmenis celsies par 80 centimetriem.
ANO eksperti savā apjomīgajā ziņojumā paziņoja, ka ir par 95% pārliecināti, ka no pēdējos 60 gados konstatētās globālās sasilšanas vairāk nekā pusi izraisījuši cilvēki. Savā pēdējā ziņojumā 2007.gadā komisija savu pārliecību šajā sakarā novērtēja uz 90%.
Padome secinājusi, ka globālā sasilšana - uz zemes, gaisā un ūdenī - ir nepārprotama. Eksperti tomēr konstatējuši, ka pēdējo 15 gadu laikā pasaules vidējā virsmas temperatūra pieaugusi gausāk, nekā iepriekš prognozējuši daudzi klimata modeļi. Bet komisija paziņoja, ka šis laika posms ir pārāk īss, un neļauj spriest par ilgtermiņa tendencēm.
ANO Starpvaldību klimata pārmaiņu padomes jaunais dokuments ir pirmais sējums no trim, kas tiks publicēts tuvākajos mēnešos. To veidojuši vairāk nekā 250 zinātnieki. Tas piektais pārskats organizācijas pārskats pēdējo 25 gadu laikā.
Ziņojumā prognozēts, ka pasaules vidējā virsmas temperatūra šajā gadsimtā pieaugs par 0,3 līdz 4,8 grādiem pēc Celsija. Kopumā izstrādāti četri scenāriji. Optimistiskākais paredz, ka paredz 2100. gadā, salīdzinot ar 2000. gadu, vidējā gaisa temperatūra būs cēlusies par 1 grādu, proti, dažādās vietās pieaugums tiek prognozēts no 0,3-1,7 grādiem. Šis ir vienīgais scenārijs, kas nepārsniedz ANO mērķi, proti, nodrošināt, ka vidējās gaisa temperatūras pieaugums nav lielāks par 2 grādiem.
Otrā galā ir pesimistiskākā prognoze, ko eksperti atzīst par katastrofālu - vidējā gaisa temperatūra šajā gadsimtā pieaugs par 3,7 grādiem, atsevišķās pasaules vietās sasniedzot pat 4,8 grādus. Atkarībā no tā, kurš scenārijs piepildīsies, gaidāms, ūdens līmenis jūras pieaugs par 26 līdz pat 82 cm.
ANO Starpvaldību klimata pārmaiņu padomes prognozes par situāciju 2100.gadā ir balstītas uz datora izveidotiem modeļiem par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas tendencēm. Tādus izmešus pārsvarā rada ogles, nafta un gāze. Ziņojumā brīdināts, ka gaidāmi daudz biežāki un ilgāki karstuma viļņi, lietainajos reģionos būs vēl vairāk lietavu, bet sausajos reģionos - mazāk. Tajā pašā laikā būs arī izņēmumi.
Tomēr ANO Vispārējās klimata pārmaiņu konvencijas ģenerālsekretāre Kristiana Figeresa uzsvēra, ka ziņojums ir „modinātāja zvans pasaulei”. Viņa aicināja valdības rīkoties un pēc iespējas ātrāk vienoties par pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazināšanai. Starptautiskajai sabiedrībai par to jau gadiem ir bijušas grūtības vienoties, īpaši kopš sākās finanšu krīze.
