Šajā vasarā garāmgājējus un garām braucējus Aizputē priecē kāds neparasts dārzs. Atmodas ielā plaukst un zeļ dārzs gluži ar tādu pašu nosaukumu, bet pati dārza ideja aizsākusies jau 2009. gadā, stāsta starpnozaru mākslas grupas „Serde” pārstāve Signe Pucena:
„Mēs sākām veidot dažādus prototipus - gan pilsētas kartupeļu dobes, kas ir plastmasas maisi, savirknēti uz ugunsdzēsības kāpnēm. Baltajos maisos bija izdurti caurumi, pa tiem līda ārā kartupeļu laksti, raža bija laba. Kāds labums? Nav jāravē, kas ir aktuāli aizņemtajiem cilvēkiem pilsētās un laukos. Moderns un laiku taupošs risinājums.”
Pilsētas dārzu veidošanas jaunradei un tradīciju pētīšanai sekoja turpinājums. „Serde” pētīja mazdārziņus un lauza mītu par mazdārziņiem kā padomju laikos radušos izgudrojumu: „Rīgā mazdārziņi ir vairāk nekā 100 gadus veci. Pilsētnieki apzaļumoja degradētas pilsētas teritorijas. Pirmie bijuši Ganību dambī,” stāsta Signe
Pagājušā gadā starpnozaru mākslas grupa „Serde” pētīja Rīgas mazdārziņus. Pētījums vainagojās ar publikāciju tradīciju burtnīca „Mazdārziņi”. Tā tapa arī Brīvības dārzs, kas bija viens no Rīgas Kultūras galvaspilsētas projektiem. Tagad kārta pienākusi Aizputei.
„Braucot pa Atmodas ielu, jūs redzat lielu plauktu, kurā ir piecu litru podi, kas veidoti no plastmasas ūdens pudelēm. Apakša ir nogriezta, pudele ir apgriezta otrādi. Pudelē ir ielikts audums un zeme, iestādīts augs. Plaukti ir savirknēti tā, lai, līstot lietum vai laistot dārzu, ūdens varētu tecēt cauri plauktu sistēmai un aplaistot visus dārzus,” skaidro Signe Pucena. Audums, kas ieklāts pudelē, palīdzot no saules sargāt sakņu sistēmu. Sastādīti dažādi augi, arī tie, kurus sanesuši vietējie iedzīvotāji.
„Tur ir samtenes, gurķi, zemenes, puķes – ozolītes, pelargonijas un citas,” atklāj Signe.
Dārzs izdaiļos mazpilsētas galveno ielu visas vasaras garumā līdz pat rudenim. Dārza mērķis ir rosināt pilsētnieku interesei par to, kā un kur audzēt pilsētā, kur zemes ir mazāk vai tās vienkārši nav. Mudināt domāt, kā uzlabot pilsētvidi un padarīt to krāšņāku.
