Lai sekmētu sabiedrības informētību par infarkta simptomu atpazīšanu un pareizu rīcību infarkta gadījumā, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) uzsāk kampaņu "Klausi sirdi!".
Profesors Ērglis, runājot par sirds veselību un infarktu, norādīja, ka vislabāk būtu darīt visu, lai līdz tam nenonāktu.
Būtiskākais, kas ir paša cilvēka spēkos, lai mazinātu infarkta risku, ir rūpes par savu fizisko un mentālo veselību – svarīga ir kustēšanās, pareiza ēšana, kārtīga izgulēšanās, kā arī holesterīna līmeņa, asinsspiediena, cukura līmeņa un pulsa līmeņa kontrole.
Runājot par ēšanu, Ērglis uzsvēra – mums nav vajadzīgi piesātinātie tauki. Lai arī mazliet tauku cilvēkiem vajag, tomēr to nedrīkst būt par daudz.
Kā galvenās infarkta pazīmes kardiologs nosauca sāpes aiz krūšu kaula, kas var izstarot arī uz kreiso plecu vai žokli. Var būt arī mazāk tipiskas pazīmes, piemēram, nepamatoti slikta dūša.
Viņš nepiekrita apgalvojumam, ka infarkts kļūst jaunāks, taču norādīja, ka izplatītāks tas ir vīriešiem pēc 40 gadiem un sievietēm mazliet vēlākā vecumā. Ārsts arī norādīja, ka būtiski infarktu atpazīt un rīkoties, jo sievietes mēdz būt pacietīgākas, bet vīrieši bieži vien nestāsta, ka kaut kas nav lāgā.
Runājot par rīcību infarkta gadījumā, ārsts norādīja, ka pirmā darbība – uzreiz jāzvana neatliekamajai palīdzībai. Ja blakus ir līdzcilvēki, tad viņi var palīdzēt sirdzējam, cenšoties to nomierināt, atvērt apkaklīti vieglākai elpošanai, atvērt logu un sasegt.
