ĪSUMĀ:
- Aptauja liecina, ka zināšanas par izsargāšanos sievietēm Latvijā joprojām ir nepietiekamas.
- Ginekologi praksē novēro, ka pacientes tic dažādiem mītiem par kontracepciju.
- Izplatītākais mīts par hormonālo kontracepciju ir tās saistība ar lieko svaru.
- Medicīna nestāv uz vietas, un preparāti sastāva ziņā tiek nemitīgi uzlaboti.
- Hormonālā kontracepcija nesamazina sievietes iespējas nākotnē palikt stāvoklī.
Mūsdienīgas kontracepcijas mērķi ir ne tikai pasargāt no neplānotas grūtniecības, bet arī piedāvāt ērtāko risinājumu katrai sievietei individuāli, taču Sabiedrības līdzdalības un izglītošanās platformas skrinings.lv dati rāda, ka Latvijas sieviešu zināšanas par šo tēmu aizvien ir nepietiekamas. Skrinings.lv pirms gada tika veikta aptauja, ko izpildījušas vairāk nekā 1500 Latvijā dzīvojošas sievietes, kuru vidējais vecums ir 25 gadi.
"Tā īstenībā atklāja interesantus datus. Piemēram, to, ka Latvija joprojām ir pārtrauktā dzimumakta zeme. Vēl daļa sieviešu atzina, ka lieto barjermetodes jeb prezervatīvus, bet lielākā daļa nelieto tos pareizi un nelieto vienmēr," norādīja Bērza.
Tāpat salīdzinoši maza daļa lieto uzticamās kontracepcijas metodes – kombinēto hormonālo kontracepciju vai vienfāzisko hormonālo kontracepciju. Aptauja atklāja, ka sieviešu vidū ir arī daudz mītu par šīm kontracepcijas metodēm.
"Es teiktu, ka visdrīzāk zināšanas ir nepietiekamas, jo arī savā praksē, saskaroties ar pacientēm, mēs saprotam, ka ļoti daudzām kontracepcijas metodēm velkas līdzi mīti, dažādi aizspriedumi, kuri nav zinātniski pamatoti.
Izrunājot ar sievietēm, pamatojot, izstāstot, kur šiem mītiem aug kājas, mēs saprotam, ka varam tos atspēkot, un sieviete, kļūstot zinošāka, var izdarīt informētu izvēli katrā kontracepcijas metodē. Domāju, ka tas mums kā speciālistiem un arī vispār valstiski ir ļoti svarīgi – izglītot sievietes par drošām un uzticamām metodēm," vērtēja Vigule.
"Pilnīgi piekrītu tam, ka mīti vēl arvien ir ļoti spēcīgi sabiedrībā," piekrita Lazdāne, piebilstot, ka vēl precīzākas atbildes par sieviešu zināšanām sniegs gaidāmie reprezentatīvās aptaujas rezultāti septembrī.
Izplatītākie mīti par kontracepciju
Visskaļākais mīts par uzticamajām kontracepcijas metodēm jeb hormonālo kontracepciju ir liekā svara pieaugums.
"Laikam jāsāk ar to lielāko bubuli, jo "nav nekā ļaunāka šai pasaulē, kā kļūt resnai". Tas ir, manuprāt, visskaļākais mīts, ar kuru mēs saskaramies gandrīz katru dienu. Liekā svara pieaugums īstenībā šobrīd ir atspēkots," norādīja Bērza.
Bērza skaidroja, ka 2022. gadā veikts pētījums liecina, ka visas sievietes ar laiku pieņemas svarā neatkarīgi no tā, vai viņas lieto vai nelieto kontracepciju. Pirmais svara pieaugums notiek līdz 30 gadu vecumam – vidēji katra sieviete līdz 30 gadu vecumam pieņemas svarā par pieciem kilogramiem.
"No faktoriem, kas ietekmē svara pieaugumu, primāri izvirzīta kopdzīve ar otru pusi vai laulība. Otrs – iestāšanās universitātē, un trešais ir sēras. Hormonālajai kontracepcijai šajā visā pētījumā pilnīgi tika apgāzta loma svara pieauguma," viņa skaidroja.
"Mīts par to, ka svara pieaugums ir saistāms ar kontracepciju, ir saistīts ar to, ka kombinētajai kontracepcijai pēc savas būtības ir divas sastāvdaļas. Tur ir estrogēnā sastāvdaļa un progestīnā sastāvdaļa, kas ir dažādos atvasinājumos. Vecās paaudzes vai lielo devu preparātos tik tiešām šī progestīnā komponente var būt ar urīnu aizturošo efektu, bet, kas ir labi – medicīna jau nestāv uz vietas. Attīstot preparātu sastāvu, ir uztaisīti tādi medikamenti, kuriem šīs šķidruma aizturošās funkcijas nav. Ir pat tieši otrādi – urīnu dzenoša komponente, tāpēc uztraukties par to, ka mūsdienu preparāti aizturēs šķidrumu, un sieviete paliks par 10 kilogramiem smagāka, noteikti nevajadzētu," skaidroja Vigule.
Otrs lielākais mīts ir hormonālās kontracepcijas ilgstošā ietekme uz organismu. Sievietes uztraucas, ka tā nākotnē samazinās iespēju palikt stāvoklī, bet tā absolūti nav.
"Uzreiz varu pateikt – nē, tieši otrādāk, tās saglabā auglību vai reproduktīvo funkciju," uzsvēra Lazdāne.
"Sievietes baidās lietot kontracepciju, jo domā, ka šī kontracepcija atstās iespaidu uz visu viņas turpmāko mūžu. Šeit tas skaidrojums parasti ir ļoti vienkāršs. Katram medikamentam ir savs tā saucamais pussabrukšanas periods, kad tā darbība beidzas, un pēc kura mēs vairs nevaram konstatēt, ka šis cilvēks šo medikamentu ir lietojis. Kontracepcijas tabletēm tas parasti svārstās no 24 līdz 48 stundām. Ja sieviete aizmirst iedzert kaut vai vienu tableti, viņa var palikt stāvoklī. Tas nozīmē, ka efekts beidzas. Tad par kādu ilgstošo efektu uz sievietes ķermeni mēs varam runāt?" analizēja Bērza.
Speciālistes uzsvēra, ka katrai sievietei, izvēloties sev piemērotāko kontracepcijas metodi, ir nepieciešama individuāla saruna ar savu ginekologu, izvērtējot katras individuālo veselību un pieredzi.
