Neviens bērns nepiedzimst slikts. Slikta uzvedība ir pieaugušo neizdarības sekas, ir pārliecināti Valsts kontroles revidenti. Saskaņā ar viņu izpētīto, Latvijā ir ap 10 tūkstoš bērnu ar uzvedības problēmām un vēl 36 tūkstošiem bērnu pastāv uzvedības problēmu iestāšanās risks. Kas ir diezgan reāls, jo diemžēl – problēmas bieži vien netiek risinātas savlaicīgi. Tātad riska zonā ir aptuveni katrs desmitais nepilngadīgais.
"Jo mazāka problēma, jo vieglāk to risināt. Mums trūkst arī veselības aprūpes speciālistu. Kaut vai narkologi, kuri ārpus pilsētas pieņem vienu reizi nedēļā," sakidroja Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.
"Mēs nemaz nezinām. Mēs nemaz nemēģinām viņus apzināt. Jo pašvaldībām nemaz nav datu, cik viņām ir bērnu, ar kuriem būtu nepieciešams sākt strādāt."
No tā izriet, ka problēmbērni un viņu ģimenes Latvijā ir prioritāte tikai uz papīra, saka Valsts kontrolē. Revīzijā konstatēts, ka Latvijā aptuveni katrs ceturtais bērns līdz pilngadības sasniegšanai ir izdarījis vismaz vienu administratīvo pārkāpumu, vairāk nekā 40 % pārkāpumus izdara atkārtoti. Bet viens no revīzijas izlasē iekļautajiem bērniem bija izdarījis pat 27 administratīvos pārkāpumus. Atbildība par šo ir pārāk sadrumstalota, un sodīšana – ir kā pašmērķis. Tā vietā, kad vajadzētu audzināt un palīdzēt.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) psihiatrs Ņikita Bezborodovs raksturo problēmbērnus:
"Absolūti lielākajai daļai tās uzvedības grūtības nepazudīs pašas no sevis, viņas nepāries.
Ja mēs skatāmies pasaules statistiku, mēs zinām, ka absolūti lielākajai daļai, īpaši tiem cilvēkiem, kas atkārtoti izdara dažāda veida likumpārkāpumus, tad šīs uzvedības grūtības ir sākušās agrīni, un viņiem varēja palīdzēt un novērst šo dzīves trajektoriju."
Tā vietā bērni izaug, kļūst par likumpārkāpējiem, salauž vēl citu cilvēku dzīves un būtībā ietekmē kā visu sabiedrību, tā valsts aparātu kopumā, noslogojot, piemēram, veselības un tieslietu sistēmas.
Visvairāk pārmetumu un likumsakarīgi arī ieteikumu saņēmusi Labklājības ministrija.
"Mēs kā Labklājības ministrija esam iezīmējuši, ka, lai šos pakalpojumus attīstītu, ir nepieciešams finansējums. Un vēl nākamā gada prioritāte mums ir specializēto audžuģimeņu attīstība tieši bērniem, kuriem ir uzvedības problēmas. Nākamgad mēs vispirms attīstīsim apmācību programmu šādām audžuģimenēm, un ar 2024. gadu mēs gribētu, lai jau šīs audžuģimenes būtu," ar iecerēm dalās LM valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite.
Savukārt bērniem, kas aug savās ģimenēs, kurās arī var būt dažādas problēmas, palīdzēšot, paplašinot ģimenes asistentu speciālistu loku. Šādi speciālisti strādā ar ģimenēm, kurās iezīmējas riski, bet viņu skaits ir nepietiekams.
