Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija" saruna par iespēju kontrolēt narkotiku izplatību un lietošanu un to, kā palīdzēt jauniešiem, kas sākuši lietot narkotikas.
Eksperimenti ar narkotikām
Pēdējos četrus gadus vairs par narkotiku problēmu pusaudžu vidū nerunā tik daudz un skaļi, bet problēma ir, tā uzskata Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkēvics. Lielajos festivālos un pasākumos pirms dažiem gadiem narkotiku lietošana bija populārāka, tagad narkotiku lietošana tajos mazinājusies, jo policija šos pasākumus ļoti kontrolē.
Dati liecina, ka vairāk aizliegtas apreibinošas vielas lieto privātās ballītēs, ne lielos festivālos.
Dažreiz pircējam nav ziņu, kas atkarību veicināšanai pievienots apreibinošajām vielām.
Bieži narkotiskās vielas sāk lietot pēc tam, kad ir mēģināts alkohols. Pieaugušie pieļauj alkohola lietošanu, pat nopērk pusaudžiem alkoholu, uzskatot, ka nelielās devās nekas slikts nenotiks.
Policijas pārstāvis skaidro, ka visbiežāk lietotās narkotikas jauniešu vidū ir marihuāna – ne mazāk kā 30%, tad seko dažādi psihotropie medikamenti.
“Trešās pasaules valstis izdara lāča pakalpojumu – liels daudzums narkotisko vielu ienāk valstī sūtījumos pa pastu.”
Profilaktiskie pasākumi pusaudžu vidū
“Dažreiz narkotiskās vielas pusaudži lieto eksperimenta dēļ,” skaidro narkoloģe Ilze Maksima.
Rīgas domes Labklājības departaments pirms diviem gadiem veica pētījumu, kurā atklājās, ka atkarību jūgā nonāk pusaudži, kuriem pēc skolas nav nodarbošanās.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas vadītāja Arta Bārzdiņa skaidro, ka narkotiku lietošanas problēma jauniešu vidū nezudīs, bet svarīgi veikt izskaidrojošo darbu, kā arī mācīt, lai jaunieši spētu sniegt pirmo palīdzību.
Skolās pusaudžiem jāapgūst pirmās palīdzības sniegšanas iemaņas un zināšanas, kā sniegt palīdzību, kur vērsties.
Liela platforma informēšanai ir skola vai vide, kur jaunieši pulcējas.
Latvijā darbojas mentoru programma, kurā vienaudzis vienaudzim ir labais piemērs. Policijas pārstāvis uzskata, ka jauniešu uztvere ir labāka, ja stāsta un apmāca vienaudzis. Sports varētu būt primārais veids, kā cīnīties ar atkarībām jauniešu vidū. Arī tāpēc, ka lielākais skaits jauniešu, kuri saskārušies ar šo problēmu, ir zēni.
Vecāku atbildība
Situētība vai vecāku rūpes ne vienmēr spēj nosargāt bērnu. “Biežāk valsts struktūrās iznāk saskarties ar nelabvēlīgo ģimeņu bērniem ar traģiskiem likteņiem. Tomēr nākas saskarties arī ar labām ģimenēm, kurā nav emocionālā tuvuma, tad bērns meklē laimi kur citur, arī dažādās vielās. Lietojot vielas, bērns cenšas bēgt no realitātes,“ skaidro narkoloģe Ilze Maksima.
Galvenais ieteikums vecākiem - nedzīvot noliegumā, bet būt vērojošiem un disciplinējošiem. Ne kontrolējošiem. Vecākiem svarīgi būt modriem, vērot, ja notiek kādas izmaiņas pusaudža uzvedībā.
Vecākiem jāliek pusaudzim saprast, ka viņa uzvedību vēro.
Speciāliste iesaka vecākiem situācijās, kad pusaudža uzvedība šķiet neparasta, dīvaina, vest bērnu uz pārbaudi. To iesaka darīt arī tāpēc, lai tādā veidā bērnam pierādītu, ka vecākiem nav vienalga, kas ar viņu notiek. Šādas darbības liek bērnam saprast, ka ir apdraudošas robežas, kuras nedrīkst pārkāpt. Arī vecākiem jāsaprot, ka rīcība ir bērnu labā.
Nesavlaicīga palīdzības meklēšana, izvairīšanās, noliegums, pat kautrēšanās no vecāku puses par radušos situāciju var beigties traģiski.
